Lai veicinātu iepirkumu procesa efektivitāti un caurspīdīgumu, 2025.gada 26.augustā valdība atbalstīja strukturālo publisko iepirkumu sistēmas reformu.
Reforma paredz noteikt iepirkumu procedūru piemērošanu no ES noteiktajām robežvērtībām, attiecīgi preču un pakalpojumu iepirkumos tas būtu no 143 000 eiro (šobrīd no 10 000 eiro), bet būvdarbu iepirkumos – no 5,5 miljoniem eiro (šobrīd no 20 000 eiro). Vienlaikus tiks saglabāts pienākums publicēt informāciju par iepirkumu plāniem, noslēgtajiem līgumiem un faktisko izlietojumu. Turpmāk plānots pāriet uz ex-post uzraudzību, kopējo sistēmas analīzi veicot ar publisko iepirkumu veiktspējas rādītājiem jeb efektivitātes rādītājiem, references cenām un analītikas risinājumiem, kas ļaus vērtēt gan konkurences līmeni iepirkumos, gan lēmumu pieņemšanas ātrumu un procesu efektivitāti.
Reforma paredz arī institucionālās pārvaldības izmaiņas – Iepirkumu uzraudzības birojs kļūs par centrālo vadības iestādi, kas uzturēs Elektronisko iepirkumu sistēmu un Publikāciju vadības sistēmu. Pašvaldības centralizēti pārvaldīs iepirkumu sistēmu, saglabājot izvēles brīvību piemērotākā pārvaldes modeļa noteikšanā. Vienlaikus tiks paplašināts centralizēti iepērkamo preču un pakalpojumu klāsts, piemēram, apdrošināšana, transports un mobilie sakari.
Obligāto izslēgšanas noteikumu skaits tiks samazināts no 12 līdz 2, paredzot elastīgāku rīcībspēju pasūtītājiem. Īstenojot reformu, paredzēts samazināt administratīvo slogu un iepirkumu procedūru ilgumu par aptuveni 25%.
Reforma pakāpeniski stāsies spēkā no 2026.gada, pēc tam, kad Saeima pieņems nepieciešamos grozījumus Publisko iepirkumu likumā un saistītajos normatīvajos aktos.