Likumā “Par nodokļiem un nodevām” sagatavoti grozījumi, paredzot vairākas būtiskas izmaiņas un precizējumus, kas vienlaikus vērsti uz to, lai atvieglotu nokavējuma naudas aprēķināšanu gan nodokļu maksātājiem, gan administrācijai.
Lai veicinātu sadarbību ar nodokļu maksātājiem un vienlaikus mazinātu administratīvo slogu, grozījumos paredzēts pilnveidot nokavējuma naudas aprēķināšanas regulējumu, nosakot, ka par vienotajā nodokļu kontā iemaksājamā nodokļa (izņemot muitas nodokli), nodevas un cita valsts noteiktā maksājuma samaksas termiņa nokavējuma nauda maksātājam tiek aprēķināta tikai divas reizes mēnesī, proti, katra mēneša 1. un 15.datumā. Turklāt, nokavējuma nauda netiks aprēķināta, ja nokavētais nodokļa maksājums būs saņemts līdz nokavējuma naudas nākamajam aprēķina datumam. Tāpat nokavējuma nauda, piemēram, netiks aprēķināta, ja deklarācija iesniegta, nokavējot termiņu, taču līdz samaksas termiņam ir bijusi veikta iemaksa vienotajā kontā, kas uz deklarācijas iesniegšanas brīdi nav izmantota citu saistību segšanai.
Ņemot vērā, ka ir palielinājušies nodokļu parāda piedziņas izdevumi, ar grozījumiem paredzēts palielināt nodokļu parāda slieksni, no kura uzsākama piedziņa, no 15 uz 40 eiro. Savukārt nepiedzenamā nodokļu parāda slieksnis netiek mainīts attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli un arī turpmāk tas būs 15 eiro.
Lai nodrošinātu nepārprotamu un vienveidīgu tiesību normu interpretāciju, grozījumos paredzēts no likuma izslēgt darījuma aizdomīguma pazīmes nodokļu jomā. Tas paredz, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NIL likums) subjekts, konstatējot aizdomīgu darījumu NIL likuma izpratnē, ziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par aizdomīgu darījumu tikai tādā gadījumā, ja ir aizdomas, ka darījumā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma valsts ieņēmumu jomā rezultātā.
Savukārt, lai ierobežotu nereģistrētu saimniecisko darbību, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un citus pārkāpumus, piemēram, nelikumīgu un neatļautu preču tirdzniecību globālā tīmekļa vidē, grozījumos ietverts regulējums, kas paredz, ka VID varētu ne tikai atslēgt un apturēt domēna vārdu, bet arī Latvijas teritorijā ierobežot piekļuvi domēna vārdam vai interneta protokola adresēm. Tādējādi grozījumos ietvertais regulējums paplašinās iespējas VID operatīvi rīkoties un pieņemt lēmumus par domēna vārdiem, kas ir reģistrēti ārpus Latvijas zonas.
Savukārt, lai nodrošinātu korektas informācijas iekļaušanu vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē, tiek papildināts informācijas uzskaitījums, kas iekļaujams elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā par būvlaukumā nodarbinātu personu, kā arī par darba devējiem un būvniecības ierosinātājiem. Korektas informācijas iekļaušana minētajā datubāzē uzlabos datu kvalitāti, tādējādi paaugstinot risku analīzes efektivitāti.