PRIMUM Septembra ceļvedis likumdošanā uzņēmējiem

Par nepatiesu trauksmes celšanu būs jāmaksā sods

27. augustā Ministru kabinetā ir apstiprināti grozījumi Trauksmes celšanas likumā, nosakot administratīvo atbildību par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, iesniedzot trauksmes cēlēja ziņojumu.

Trauksmes celšana ir godprātīga ziņošana par pārkāpumiem, kas novēroti darba vietā un var radīt kaitējumu sabiedrībai. Trauksmes cēlējs ziņošanas brīdī sniedzamo informāciju uzskata par patiesu un savu ziņojumu par pamatotu.

Atbildība ir paredzēta, lai novērstu tādus gadījumus, kad trauksmes cēlēja ziņojumā apzināti norādīta nepatiesa informācija. Tādā veidā ar administratīvās atbildības noteikšanu trauksmes cēlējiem paredzēts mazināt iespējas, ka trauksmes celšanas mehānismi tiek izmantoti, piemēram, personīgu interešu un nesaskaņu risināšanai, atriebībai darba devējam vai kādas personas vai organizācijas reputācijas graušanai. Par nepatiesu ziņu sniegšanu, izmantojot trauksmes cēlēja ziņojumu, grozījumi likumā paredz piemērot naudas sodu no 30 līdz 700 eiro.

Tāpat Trauksmes celšanas likuma grozījumi nosaka administratīvo atbildību par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekam. Nelabvēlīgas sekas var izpausties, piemēram, kā darbinieka sodīšana, pazemināšana amatā vai pārcelšana citā amatā, darba uzteikums, negatīvs darba snieguma novērtējums, atalgojuma izmaiņas, kā arī psiholoģiska vai fiziska ietekmēšana.

Jāņem vērā, ka darbību var uzskatīt par nelabvēlīgām sekām trauksmes cēlējam vai tā radiniekam tikai tad, ja tā notikusi pēc trauksmes celšanas ziņojuma iesniegšanas. Šādā gadījumā pusei, kas ir radījusi nelabvēlīgās sekas trauksmes cēlējam vai viņa radiniekam, ir jāpierāda, ka šī darbība bijusi pamatota un nekādā veidā nav saistīta ar trauksmes celšanu. Pretējā gadījumā nelabvēlīgo seku radītājam tiks piemērots naudas sods, kas fiziskai personai ir no 30 līdz 700 eiro, amatpersonai – no 40 līdz 700 eiro, bet juridiskai personai – no 70 līdz 14 000 eiro.

Par grozījumiem Trauksmes celšanas likumā vēl jālemj Saeimai, taču, ja tie gūs atbalstu, tad administratīvo atbildību varēs sākt piemērot no 2020.gada 1.janvāra.

Patiesā labuma guvējs – jāpamato dokumentāri

Šī gada jūnijā tika pieņemti grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kas, cita starpā, paredz stingrākas prasības uzņēmumiem un lielākas pilnvaras Uzņēmumu reģistram (UR) attiecībā uz patieso labuma guvēju atklāšanu. Izmaiņas skaidro “KPMG Zvērinātu advokātu biroja” eksperti.

Kopš š.g. 29. jūnija UR ir tiesības pieprasīt dokumentāru pamatojumu iesniegtajai informācijai par patieso labuma guvēju, kā arī dokumentu, kas apstiprina patiesā labuma guvēja identificējošās informācijas atbilstību (notariāli apliecinātu personu apliecinošā dokumenta kopiju, ārvalsts iedzīvotāju reģistra izziņu vai citus minētajiem dokumentiem pielīdzināmus dokumentus), vai dokumentu, kas pamato apliecinājumu, ka patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams. Savukārt gadījumā, ja patieso labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, jau pieteikuma veidlapā ir jānorāda pamatojums, kāpēc uzņēmuma ieskatā to nav iespējams izdarīt.

Šīs prasības skar ne tikai jaunu uzņēmumu dibināšanas gadījumus, bet arī gadījumus, kad esošie uzņēmumi, kas jau iepriekš bija atklājuši UR savus patiesos labuma guvējus, vēlas piereģistrēt izmaiņas dalībnieku vai valdes sastāvā. Kopš grozījumu spēkā stāšanās, UR, lūdzot dokumentāru pamatojumu, ir apturējis gan jaunu uzņēmumu dibināšanas procesus, gan jau esošo uzņēmumu dalībnieku un valdes maiņas pieteikumus, kas praktiski nozīmē vienu – kamēr nav savākts UR apmierinošs dokumentu kopums, tikmēr komercdarbību Latvijā nav iespējams uzsākt, vai ikdienā komercdarbība ir negatīvi traucēta, jo dalībnieki un valde, kas uzrādās UR, neatbilst faktiskajai situācijai. Tātad katram uzņēmumam jābūt sagatavotai dokumentu pakai par to patiesajiem labuma guvējiem, lai vajadzības gadījumā iesniegto UR nepieciešamo informāciju. Jāņem vērā, ka likums neparedz, ar kādiem dokumentiem ir jāspēj pamatot, ka konkrētā persona patiesi ir uzņēmuma patiesā labuma guvēja, līdz ar to jauno prasību interpretācija paliek katra uzņēmuma ziņā.

Jānorāda, ka ar šī gada 1.jūliju ir izslēgti izņēmuma gadījumi, kuros uzņēmumi varēja nesniegt informāciju UR par to patiesajiem labuma guvējiem, jo citu normatīvu prasību izpildes ietvaros šī informācija jau bija sniegta. Tādējādi, ja šāds uzņēmums līdz 1.jūlijam nav iesniedzis atsevišķu pieteikumu patiesā labuma guvēja reģistrācijai, kā arī veids, kādā tiek īstenota uzņēmuma kontrole, izriet attiecīgi tikai no sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieka, personālsabiedrības biedra, individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieka vai nodibinājuma valdes locekļa statusa, uzskatāms, ka uzņēmums ir paziņojis tā patiesos labuma guvējus, un UR, nepieņemot atsevišķu lēmumu, minētās personas reģistrē kā patiesās labuma guvējas attiecīgajos reģistros.

Tātad turpmāk vienīgais izņēmums, kad uzņēmums var nesniegt informāciju UR par patiesajiem labuma guvējiem ir, ja patiesais labuma guvējs ir akcionārs tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, un veids, kādā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, izriet tikai no akcionāra statusa.

Grozījumi paplašina arī personu loku, kuriem jāatklāj tā patiesie labuma guvēji. Turpmāk arī ārvalsts juridisko personu un juridisko veidojumu filiālēm un pārstāvniecībām (gan UR vestajā pārstāvniecību reģistrā, gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vestajā nodokļu maksātāju reģistrā reģistrējamām pārstāvniecībām) būs pienākums atklāt to patiesos labuma guvējus. Minētā prasība attiecas arī jau uz reģistrētām filiālēm un pārstāvniecībām. Nolūkā nodrošināt atbilstošu pārejas posmu patieso labuma guvēju reģistrēšanai un atbilstošu tehnisko risinājumu no UR un VID puses, prasības stāsies spēkā 2020.gada 1.jūlijā, savukārt līdz tam laikam jau reģistrētājām filiālēm un pārstāvniecībām to patiesos labuma guvējus būs jāatklāj līdz 2021.gada 1.janvārim. Ja līdz minētajam datumam minētie ārvalsts subjekti informāciju neatklās, UR izslēgs to reģistrētās filiāles un pārstāvniecības no reģistra.

Vienkāršotas transfertcenu noteikšanas prasības zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem

Lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas transfertcenu regulējums, 9.jūlijā pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi”. Ar tiem Latvijā tiek ieviestas atvieglotas prasības transfertcenu noteikšanai zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, informē Finanšu ministrija.

Transfertcenu regulējumā uzņēmumiem ir noteikts pienākums, veicot darījumus ar saistītiem ārvalstu uzņēmumiem, noteikt tirgus cenai atbilstošu darījuma cenu. Tādējādi valsts budžets tiek aizsargāts no situācijas, kad starptautiskās uzņēmumu grupas, manipulējot ar darījumu cenu, peļņu novirza uz valstīm vai teritorijām, kurās ir mazāks uzņēmumu ienākuma nodokļa slogs.

Tādēļ nodokļu maksātājiem, veicot darījumus ar saistītiem ārvalstu uzņēmumiem, darījumu cena jānosaka atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajai metodoloģijai, tajā skaitā veicot funkcionālo analīzi, piemērojot transfertcenu metodi un salīdzinot attiecīgo gadījumu ar salīdzināmiem darījumiem, kādus savā starpā veic neatkarīgi uzņēmumi. Turklāt noteiktajos gadījumos transfertcenu noteikšanas process ir jādokumentē un attiecīgā darījumu cenu noteikšanu pamatojoša informācija ir jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam.

Tā kā zemas pievienotās vērtības pakalpojumi (piemēram, grāmatvedības un revīzijas pakalpojumi, juridiskais nodrošinājums, ar personālvadību saistītie pakalpojumi u.c.) rada zemu transfertcenu risku (maza varbūtība, ka ar šiem pakalpojumiem uzņēmumu nodokļa bāze tiks novirzīta uz citu valsti), MK paredzēja iespēju zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem noteikt transfertcenu vienkāršotā veidā. Noteikumos ir ietvertas pazīmes, kas raksturo zemas pievienotās vērtības pakalpojumus, kā arī aprakstīta šādu darījumu cenu noteikšanas metodoloģija. Turklāt nodokļu maksātājiem, ja tie izvēlas piemērot jaunos noteikumus, būs iespēja sagatavot vienkāršoto transfertcenu dokumentāciju.

Līdzīgs regulējums pastāv arī vairākās citās valstīs, un tas atbilst ieteikumiem, kādi ietverti Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas transfertcenu vadlīnijās.

Taksometru pārvadājumos būtiskas izmaiņas

Lai sakārtotu taksometru nozari, Ministru Kabinets 27.augustā atbalstīja noteikumus, kas izskauž negodīgu attieksmi pret pasažieriem un ievieš skaidrus brauciena maksas noteikšanas principus, informē Satiksmes ministrija.

Jaunie noteikumi, kas stājas spēkā šī gada 1. septembrī, paredz būtiskus uzlabojumus klientiem, kas turpmāk izmantos taksometru pakalpojumus.

Taksometra pakalpojumus ar ierobežotu piekļuvi publiski pieejamā teritorijā (autoostā, dzelzceļa stacijā, lidostā un ostā) varēs sniegt pārvadātājs, kas nodrošinās pakalpojuma piedāvājumu visā objekta darba (diennakts) laikā, apkalpojot personas ar invaliditāti, kā arī spējot nodrošināt taksometrus arī ar 6-9 sēdvietām, to skaitā bērnu sēdeklīšiem. Noteikts ierobežojums autotransporta līdzekļa vecumam – tas nedrīkst pārsniegt 5 gadus.

Noteikumi daudz striktāk regulēs prasības taksometru tarifu norādē un pakalpojumu sniegšanas kārtību pie starptautiskās lidostas “Rīga”, kā arī  speciālās licences kartītes saņemšanas nosacījumus pārvadātājiem.

Speciālās licences kartītes izsniegs Rīgas plānošanas reģions, un tās būs derīgas komercdarbībai arī visā pārējā plānošanas reģiona teritorijā. Rīgas plānošanas reģions pārbaudīs pārvadātāja un tā autotransporta līdzekļu atbilstību likumā noteiktajām prasībām. Šīs speciālās licences kartītes varēs anulēt, ja pārvadātājs nepildīs “Autopārvadājumu likumā” noteiktās prasības, kas ir jāpilda lidostas “Rīga” teritorijā.

Tāpat kā līdz šim noteikumos atrunāta kārtība, kādā republikas pilsētas pašvaldība vai plānošanas reģions (institūcija) izsniedz un anulē speciālo atļauju (licenci) un licences kartīti pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru. Lai izsniegtu licences kartīti, institūcija pārbaudīs autotransporta līdzekļa reģistrācijas datu atbilstību M1 kategorijai, īpašuma vai turējuma tiesības.

Savukārt no 2020.gada 1.janvāra, papildus tiks pārbaudīta arī autotransporta līdzekļa atbilstība vides prasībām (likumā noteiktais ierobežojums CO2 izmešiem 150 g/km vai motora tilpumam līdz 2000 cm3).  Papildus pirms licences kartītes izsniegšanas institūcija pārbaudīs, vai pārvadātājs konkrētajam taksometram ir reģistrējis taksometra skaitītāju Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskojamā datu bāzē (reģistrā).

Lai samazinātu ēnu ekonomiku un tā dēvētos “uzņēmumu karuseļus”, ja pārvadātājs ierosinās anulēt speciālo atļauju (licenci) vai licences kartīti transportlīdzeklim, institūcija, kas izsniedz šos dokumentus, pārbaudīs informāciju  VID publiskojamo datu bāzē par pārvadātāja nodokļu saistību un Sodu reģistrā par administratīvo sodu izpildi, kas piemēroti par pārvadājumu pakalpojumu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem.

Attiecībā uz tarifiem – ja pārvadātājs  plāno piemērot vairākus tarifus, tos būs jānorāda paziņojumā, kuru iesniedz institūcijai, sastādot cenrādi un atšifrējot kādam braucienam tas tiek piemērots. Šo informāciju būs jāizvieto taksometra salonā uz priekšējā paneļa. Cenrādī ietverto tarifu palielinājumi vai atlaides nevarēs pārsniegt 50% un to apmēru pārbaudīs institūcija. Informācija par tarifiem, kuri tiks piemēroti braucieniem no lidostas “Rīga” (ja netiek izmantot vaučeris), pārvadātājam būs jānorāda paziņojumā atsevišķi, un tie būs saistoši visiem tā rīcībā esošajiem taksometriem.

Savukārt uz taksometra virsbūves būs jāizvieto pamata tarifi, kas tiek piemēroti, nolīgstot taksometru uz ielas. Tāpat uz priekšējā paneļa pasažiera pusē jābūt novietotai VSIA “Autotransporta direkcija” izsniegtai Taksometra vadītāja reģistrācijas apliecībai, kuru izsniedz visiem autovadītājiem, kuriem ir tiesības sniegt pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumus ar taksometru.

Lai uzlabotu situāciju nodokļu jomā, paredzēts, ka par veiktajiem pakalpojumiem pārvadātājiem būs jāsniedz informācija VID tiešsaistes režīmā. Pārvadātāji to varēs uzsākt no 2020.gada 1.jūlija, bet obligāti informācija būs jāsniedz no 2021.gada 1.jūlija.

Noteikumi par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru stājas spēkā  2019.gada 1.septembrī, bet ierobežota piekļuve lidostas “Rīga” teritorijā stāsies spēkā 2019.gada 15.septembrī.

Atgādinām, ka šī gada 13.jūnijā Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītos grozījumus Autopārvadājumu likumā, kas noteic, ka taksometru pakalpojumu sniegšanai autoostās, dzelzceļa stacijās, lidostās, ostās varēs strādāt pārvadātāji, kas braucieniem noteiks fiksētu maksu ar priekšapmaksas kuponu (vaučeru), darījumu reģistrējot taksometra skaitītājā.

PRIMUM Septembra ceļvedis likumdošanā uzņēmējiem radīts kopā ar iFinanses un iTiesības
Autors: iFinanses, iTiesības

Comodo SSL

Adrese

Brīvības iela 40-27, Rīga, LV-1050
Telefons: +371 67439715
Fax: +371 67439716
Darba laiks: no 9:00 līdz 18:00;
piektdienās no 9:00 līdz 17:00
Website: http://www.primum.lv
Epasts: info@primum.lv