PRIMUM Oktobra ceļvedis likumdošanā uzņēmējiem

2020.gadā neapliekamais minimums būs 300 eiro

No 2020.gada 1.janvāra tiks palielināts gada diferencētais neapliekamais minimums līdz 300 eiro mēnesī un lemts paaugstināt līdz 500 eiro mēnesī augstāko robežu, līdz kurai piemēro maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu, informē Finanšu ministrija (FM).

Par to vienojusies valdība otrdien, 17.septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatot FM sagatavotu informatīvo ziņojumu par prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.–2022.gadam.

Plānots arī turpmākajos gados strādāt pie risinājumiem, lai diferencēto neapliekamo minimumu palielinātu līdz 500 eiro mēnesī. Savukārt no 2021.gada 1.janvāra plānots palielināt minimālo algu, to nosakot 500 eiro apmērā.

Atgādinām, ka šogad neapliekamais minimums ir 230 eiro ienākumiem līdz 440 eiro, ienākumiem no 440 līdz 1100 eiro tiek piemērots Valsts ieņēmumu dienesta  prognozētais nepaliekamais minimums, savukārt ienākumiem virs 1100 eiro neapliekamais minimums netiek piemērots vispār.

Nosaka darba aizsardzības prasības attālinātā darba veicējiem

Darba aizsardzības likumā pieņemti grozījumi, kas paredz izmaiņas attiecībā uz attālinātajā darbā nodarbināto, kā arī pašnodarbināto drošību un veselības aizsardzību gadījumos, kad darbs tiek veikts attālināti ārpus uzņēmumu telpām.

Par attālināto darbu uzskata tos darbus, ko iespējams veikt uzņēmuma darba vietās, bet pēc darba devēja un darbinieka abpusējas vienošanās tos veic mājās vai citās privātās vai publiskās telpās, vai ārpus tām. Darbs par attālinātu tiek uzskatīts tikai tad, ja puses ir vienojušās par tā veikšanu pastāvīgi vai regulāri, nevis atsevišķos ārkārtas gadījumos. 

Attālinātā darba gadījumā darba vides riska novērtēšanu veic darba veidam, ja šo darbu veic dažādās vietās, un darba devējam nav fiziski jāpārbauda katra darbavieta. Ņemot vērā privātās dzīves neaizskaramību, mājokļa kā izraudzītās darba vietas apmeklējums pieļaujams vienīgi ar nodarbinātā piekrišanu. Taču nodarbinātajam jāsadarbojas ar darba devēju darba vides risku novērtēšanā, norādīts grozījumu anotācijā. 

Attiecībā uz pašnodarbinātajiem likumā skaidrāk noteikts, ka arī šai grupai jāievēro vispārīgie darba aizsardzības principi, ciktāl tas atbilst veicamā darba būtībai.

Tāpat ar grozījumiem noteikts, ka bīstamo nozaru uzņēmumos ar 250 vai vairāk nodarbinātajiem būs jābūt vismaz diviem darba aizsardzības speciālistiem, lai uzņēmums varētu kvalitatīvi veikt visus pienākumus darba aizsardzības jomā. Tas nebūs nepieciešams, ja uzņēmums šajā nolūkā izmanto kompetentās institūcijas pakalpojumus.  

Likums stāsies spēkā 2020.gada 1.jūlijā.

VID informēs par riskantiem darījumu partneriem

Lai palīdzētu nodokļu maksātājiem izvairīties no negodprātīgiem darījumu partneriem un minimizēt risku tikt iesaistītiem krāpnieciskos darījumos, likumā “Par nodokļiem un nodevām” sagatavoti grozījumi, kas paredz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības sniegt informāciju nodokļu maksātājam par tā darījumu partneri, kurš saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju ir vērtējams kā riskants.

Šajā gadījumā par riskantu darījuma partneri tiek uzskatīts nodokļu maksātājs, kura darbība vai deklarētie darījumi pēc VID veiktās risku analīzes liecina par iespējamiem konkrētā nodokļu maksātāja veiktajiem nodokļu pārkāpumiem. Vienlaikus VID būs pienākums katrā konkrētajā gadījumā izvērtēt, vai informācija, kas liecina par darījuma partnera nodokļu riskiem, nesatur tiesiski aizsargātu informāciju, piemēram, komercnoslēpumu. Tiesiski aizsargājama informācija nav atklājama nodokļu maksātājam.

Tāpat ar grozījumiem paredzēts pilnveidot juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumu, to attiecinot arī uz juridisko personu faktiskajiem vadītājiem. Tas nozīmē, ka atbildība par juridiskās personas nokavētajiem maksājumiem turpmāk būs piemērojama ne tikai komercreģistrā ierakstītajiem juridiskās personas formālajiem valdes locekļiem, bet arī personām, kas faktiski īsteno valdes funkcijas.

Plānots, ka grozījumi stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī.

Samazinās bezdarbnieku pabalstu

Lai veicinātu bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū un tādējādi risinātu darbaspēka pieejamības problēmu, paredzēts samazināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu no deviņiem uz astoņiem kalendāra mēnešiem. To paredz Ministru kabinetā izskatītie grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”.

Izmaiņas būs arī bezdarbnieka pabalsta apmērā – izmaksājamā bezdarbnieka pabalsta proporcija par trešo mēnesi no pilna apmēra samazināsies uz 75%, par piekto un sesto mēnesi – no 75% uz 50%, bet par septīto un astoto mēnesi – no 50% uz 45% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta. Paredzams, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī.

Statistika liecina, ka pēdējo sešu gadu laikā reģistrēto bezdarbnieku skaits ir samazinājies divas reizes – no 107 488 (2013.gada janvāris) uz 52 865 (2019.gada 16.septembris). Attiecīgi samazinājies arī reģistrētā bezdarba līmenis – no 10,9% uz 5,7%.

Šobrīd vidējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums ir 4,4 mēneši. Statistikas dati dinamikā liecina, ka kopš 2012.gada vidējais pabalsta saņemšanas ilgums nav pārsniedzis 4,6 mēnešus. Tas norāda, ka lielākā daļa bezdarbnieku atrod darbu ātrāk (turklāt bezdarba perioda sākumā), nekā noteiktajā izmaksas periodā. Tādēļ piedāvātie grozījumi neparedz izmaiņas bezdarbnieka pabalsta apmērā pirmajos divos bezdarba mēnešos un arī turpmākajos divos tiek saglabāts pietiekami augsts ienākumu atvietojums.

Par darba samaksu būvniecības nozarē

Valsts ieņēmumu dienests publicējis informatīvo materiālu par Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības un darba devēju – 313 būvkomersantu – noslēgtās ģenerālvienošanās piemērošanu būvniecības nozarē. Tā stājas spēkā 2019.gada 3.novembrī un ir spēkā līdz 2025.gada 31.decembrim, un, ja vien kāda no ģenerālvienošanās pusēm ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms minētā termiņa nepaziņo par tās izbeigšanu, ģenerālvienošanās darbība tiek pagarināta uz katru nākamo sešu gadu termiņu.

Ģenerālvienošanās attiecas uz komersantiem, kas veic saimniecisko darbību būvniecības nozarē (neatkarīgi no tā, vai darba devējs būvniecību ir reģistrējis vai nav reģistrējis kā saimnieciskās darbības veidu) un uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku, un darbiniekiem, kurus Latvijas Republikas teritorijā nodarbina darba devēji, kas veic saimniecisko darbību būvniecības nozarē un atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm: 

  • strādā kādā no ģenerālvienošanās pielikumā norādītajām profesijām;
  • veic darbu būvlaukumā, darba pienākumi ir tiešā veidā saistīti ar būvdarbu veikšanu;
  • veic darbu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja labā, darba pienākumi ir tiešā veidā saistīti ar būvdarbu veikšanu.

Darba samaksa

Būvniecībā nodarbinātajiem:

  • minimālā mēneša darba alga par normālu darba laiku ir 780 eiro;
  • minimālā stundas tarifa likme ir 4,67 eiro;
  • piemaksu par virsstundu darbu nosaka 50% apmērā no noteiktās algas, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā 50% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu;
  • izmaksā piemaksu 5% apmērā atbilstoši piemērojamai nozares minimālajai mēneša darba algai, ja nodarbinātais ir ieguvis izglītību, kas atbilst viņa profesijai, ko apliecina profesionālās vai augstākās izglītības iestādē izsniegts izglītības dokuments;
  • nodarbinātajiem, kas profesionālās vai akadēmiskās izglītības iestādē iegūst izglītību, kas saistīta ar sagatavošanos darbībai būvniecības nozares norādītajās profesijās vai studiju virzienā minētajās profesijās, ko apliecina izglītības iestādes izsniegta izziņa, sešus mēnešus no darba līguma noslēgšanas dienas noteiktajai minimālajai darba algai 780 eiro vai noteiktajai minimālajai stundas likmei 4,67 eiro darba devējam ir tiesības piemērot koeficientu 0,7.

Ģenerālvienošanās noteic, ka minimālā bruto alga būvniecībā ir 780 eiro, kā arī paredz iespēju saņemt 5% piemaksu, ja nodarbinātais ir ieguvis profesijai atbilstošu izglītību, tādējādi garantējot 820 eiro minimālo mēneša darba algu. Visiem, kas strādā būvniecības nozarē, būvobjektos, būvniecības nozares profesijās, ir jāmaksā šis noteiktais atalgojums.

Pārejas noteikumi

Darba devējs sešus mēnešus no ģenerālvienošanās spēkā stāšanās dienas, t.i., no 2019.gada 3.novembra, ir tiesīgs būvniecībā nodarbinātajiem noteikt minimālo mēneša darba algu 650 eiro apmērā par normālo darba laiku un minimālo stundas tarifa likmi 3,89 eiro apmērā. Piemērojot šo noteikto minimālo darba algu un stundas tarifa likmi, noteiktais summētā darba laika pārskata periods būvniecībā nodarbinātajiem ir trīs mēneši.

No 2019.gada 3.novembra visiem darba devējiem noteiktais atalgojums jāmaksā neatkarīgi no ienākuma nodokļa maksāšanas režīma.

Nodokļi no nodarbināto algām

Darbinieka algas nodokli aprēķina, ietur un maksā darba devējs – būvnieks. Algas nodokļa likme ir:

  • 20% – mēneša ienākumam līdz 1667 eiro;
  • 23% – mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 1667 eiro.

Ja algas nodokļa grāmatiņā darba devējs nav atzīmēts kā galvenā ienākumu gūšanas vieta, piemēro 23% likmi arī tad, ja alga ir mazāka par 1667 eiro.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) darbinieki veic ar darba devēja starpniecību. Darba devējs katru mēnesi aprēķina un ietur no algas darbinieka VSAOI daļu un kopā ar savu daļu samaksā sociālajā budžetā. Vispārējā gadījumā VSAOI likme ir 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 11% – darba ņēmējs.

PRIMUM Oktobra ceļvedis likumdošanā uzņēmējiem radīts kopā ar iFinanses un iTiesības
Autors: iFinanses, iTiesības

Comodo SSL

Adrese

Brīvības iela 40-27, Rīga, LV-1050
Telefons: +371 67439715
Fax: +371 67439716
Darba laiks: no 9:00 līdz 18:00;
piektdienās no 9:00 līdz 17:00
Website: http://www.primum.lv
Epasts: info@primum.lv