Arī šogad plāno pagarināt gada pārskatu iesniegšanas termiņu 

Sākoties Covid-19 pandēmijai, 2020. gadā tika pieņemts lēmums, kas paredzēja gada pārskata iesniegšanas termiņa pagarināšanu par trim mēnešiem Gada pārskatu un konsolidēto gadu pārskata likuma subjektiem, kā arī līdz 2020. gada 31. jūlijam biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām. Šo iespēju izmantoja vairāk nekā puse mazo uzņēmumu un gandrīz trešdaļa vidējo un lielo uzņēmumu.  

Sagatavojot 2020. gada finanšu pārskatus, ir svarīgi apsvērt uzņēmuma darbības turpināšanu un sniegt papildu informāciju par visām būtiskajām neskaidrībām, kas var ietekmēt uzņēmuma spēju turpināt savu darbību. Uzņēmuma vadībai ir jānovērtē, vai uzņēmums turpina darboties, un šim novērtējumam jāaptver vismaz 12 mēneši no dienas, kad vadībai ir jāapstiprina finanšu pārskati.

Ārpakalpojuma grāmatvežiem vajadzēs licenci 

Grozījumi Likumā paredz, ka tiks ieviests ārpakalpojuma grāmatvežu publiskais reģistrs, un tajā pakalpojuma saņēmējs varēs pārliecināties par attiecīgās personas tiesībām sniegt ārpakalpojuma grāmatveža pakalpojumus.

Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju un pieredzi apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējā kontroles sistēmas kopija un licencēšanas pieteikums, kā arī civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija. Licenci izsniegs uz pieciem gadiem, un pēc tam to varēs pārreģistrēt. Par licences saņemšanu vai tās pārreģistrāciju noteikta valsts nodeva 100 eiro apmērā. 

Ārpakalpojuma grāmatveža kvalifikācijai būs jāatbilst vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai, ko apliecina attiecīgs izglītības dokuments grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, un būs nepieciešama vismaz trīs gadu pieredze grāmatvedības jomā. Tāpat, lai sniegtu grāmatvedības pakalpojumus ārpakalpojumā, personai būs jāreģistrē sava saimnieciskā darbība vai arī jāreģistrējas komercreģistrā.   

Noteikts, ka par ārpakalpojuma grāmatvedi nevarēs būt persona, kura ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju darbībā vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, un kura nav reabilitēta vai kurai nav noņemta vai dzēsta sodāmība. 

Par pieredzi apliecinošu dokumentu varēs uzskatīt darba līgumu par personas nodarbināšanu grāmatveža palīga vai grāmatveža amatā vismaz trīs gadus. Savukārt, ja persona pati sniedz grāmatvedības ārpakalpojumu, tad par pieredzi apliecinošu dokumentu varēs uzskatīt uzņēmuma līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu. 

Likums grozīts, lai ieviestu “Moneyval” ekspertu ieteikumus grāmatvedības jomā. Grozījumi noteic ārpakalpojuma grāmatvežu darbības tiesiskos pamatus, nodrošinās šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī sekmēs stabilu, kvalitatīvu un uzticamu grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu.

Patlaban grāmatvedības pakalpojumus Latvijā var sniegt salīdzinoši plašs personu loks, profesija nav reglamentēta un nav noteikti profesionālās kvalifikācijas kritēriji. VID dati liecina, ka Latvijā grāmatveža ārpakalpojumus sniedz apmēram 7200 personas, un liela daļa no tām strādā, nereģistrējot savu darbību. Tāpat esot arī uzņēmumi, kas faktiski savu grāmatvedību kārto ārpakalpojumā, bet to nenorāda. Tādējādi potenciālais nedeklarētais grāmatvedības pakalpojumu tirgus tiekot vērtēts vairāk nekā 22 milj. eiro apmērā.    

Izmaiņas Likumā noteic, ka ārpakalpojuma grāmatveži savus pakalpojumu bez licences varēs sniegt līdz 2023. gada 1. jūlijam, savukārt par ārpakalpojuma grāmatvedi bez atbilstošas profesionālās kvalifikācijas varēs strādāt līdz 2025. gada 1. jūlijam.

MUN maksātājiem vienkāršos nodokļa nomaksas kārību 

Gadījumos, ja MUN maksātājs izmantos vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu, MUN aprēķināšana, deklarēšana un nomaksa vispārējā kārtībā viņam nebūs jāveic pašam – to nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests, sadarbojoties ar kredītiestādi.

Lai MUN maksātāji varētu izmantot vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu, nesniegt MUN ceturkšņa deklarāciju un neveikt MUN samaksu vispārējā kārtībā, jābūt ievērotiem šādiem nosacījumiem:

  • MUN maksātājs ievēro likumā par NN noteiktos nosacījumus par vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma izmantošanu;
  • MUN maksātājam nav MUN parādu dienā, kad tas piesakās izmantot vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu;
  • periodā, kamēr MUN maksātājs izmanto vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu, visi MUN maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumi ir ieskaitīti vai iemaksāti saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) kontā un uzrādīti minētā konta kredīta apgrozījumā;
  • mikrouzņēmums kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā.

Ja MUN maksātājs izmanto MUN aprēķināšanā un maksāšanā vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu, arī skaidrā naudā gūtos saimnieciskās darbības ieņēmumus būs jāiemaksā SDI kontā 15 dienu laikā no skaidras naudas saņemšanas dienas, bet ne vēlāk kā līdz taksācijas gada 31. decembrim vai līdz saimnieciskās darbības izbeigšanai.

Tāpat minētie grozījumi MUN likumā nosaka, kad nodokļu maksātājs var uzsākt izmantot vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu, brīdi, ar kuru MUN maksātājs var beigt to izmantot, kā arī noteikti dažādi izņēmuma gadījumi MUN aprēķināšanas un deklarēšanas kārtībā.

Minētais risinājums MUN nomaksai nav piemērojams gadījumos, ja MUN tiek nodarbināti darbinieki, par tiem maksājot darbaspēka nodokļus vispārējā kārtībā, kā arī tad, ja MUN taksācijas gada laikā reģistrējas kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājs.

Plānots, ka grozījumi MUN likumā stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā.

Pilnveidos pretendentu izslēgšanas kritērijus publiskos iepirkumos

Izmaiņas nepieciešamas, jo praksē bieži ir konstatēti gadījumi, kad pasūtītāja rīcībā ir tāda informācija par kandidātu vai pretendentu, kas liek apšaubīt viņu spējas izpildīt līgumu, bet pasūtītājam nav iespēju un līdzekļu šādu kandidātu vai pretendentu izslēgt no iepirkuma procedūras.

Izmaiņas paredz paplašināt iepirkuma pasūtītāja iespējas izslēgt kandidātu vai pretendentu. Tostarp plānots, ka kandidātu varēs izslēgt, ja tas ar citiem piegādātājiem būs vienojies un šādas vienošanās būs vērstas uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu konkrētajā iepirkumā. Tāpat kandidātu varēs izslēgt, ja tas savā profesionālajā darbībā būs pieļāvis būtiskus pārkāpumus, kā dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība atbilstoši izpildīt līgumu. 

Paredzēts pagarināt kandidātu un pretendentu izslēgšanas periodu par noteiktiem pārkāpumiem no 12 uz 36 mēnešiem. Tāpat iecerēts noteikt, kādos gadījumos, piemērojot sarunu procedūru, var nepiemērot kandidāta vai pretendenta izslēgšanas iemeslus. Plānots arī noteikt, ka kontrole un izslēgšanas iemeslu pārbaude turpmāk attieksies uz visiem pretendenta norādītajiem apakšuzņēmējiem.

Plānots precizēt, kādās situācijās kandidātam vai pretendentam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā. Tāpat paredzēts precizēt, kā kandidāts vai pretendents nodrošina uzticamību un kad uzskatāms, ka uzticamība ir atjaunota. 

Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācijas 2019. gadā visvairāk pretendentu ir izslēgti par nodokļu parādiem, precīzāk, 84,2% no visiem izslēgtajiem pretendentiem. Kā nākamais izslēgšanas iemesls bijis iepriekš nepildīts līgums un nepatiesas informācijas sniegšana.

Grozījumi PIL paredz izveidot līgumu reģistru, kas nozīmē, ka vienuviet būs pieejama detalizēta un aktuāla informācija par noslēgtajiem iepirkuma līgumiem, tajos veiktajiem grozījumiem, kā arī to izpildi. 

Līgumu reģistru PIL plānots definēt kā publikāciju vadības sistēmā, kas atspoguļotu informāciju par pasūtītāja noslēgto iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos vai to grozījumiem, ko publisko IUB tīmekļvietnē. 

Lai grozījumi PIL stātos spēkā, tie vēl otrajā un trešajā lasījumā jāpieņem Saeimai.

Vienkāršos būves ierakstīšanu un dzēšanu zemesgrāmatā 

Grozījumi paredz, ja ēkas (būves) īpašniekam ir elektronisks paraksts, īpašnieks iesniegumu par būves, tajā skaitā, jaunbūves ierakstīšanu, kā arī būves dzēšanu zemesgrāmatā, turpmāk varēs iesniegt aizpildot speciālu tiešsaistes formu BIS tīmekļa vietnē. Personas iesniegums pēc lēmuma par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā vai izziņas par būves neesamību pieņemšanas kopā ar būves ierakstīšanai zemesgrāmatā nepieciešamajiem BIS datiem un dokumentiem tiks nodots zemesgrāmatai.

Šobrīd, lai zemesgrāmatā ierakstītu būvi, īpašnieks iesniedz nostiprinājuma lūgumu, kā arī pievieno aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā, bet būves dzēšanas gadījumā – dokumentu, kas apliecina ēkas (būves) neesamību, savukārt jaunbūves gadījumā – izziņu, kurā norādīts būvniecības tiesiskais pamats un jaunbūves raksturojuma oriģinālu vai norakstu.

Grozījumos papildus arī noteikts, ka privātpersonām nebūs jāpievieno nostiprinājuma lūgumam dokumenti, ko būvvalde būs pieņēmusi sākot ar 2020. gada 1. janvāri, jo rajona (pilsētas) tiesa tos izgūs tiešsaistē. Grozījumi paredz, ka šādā gadījumā izmaiņu nostiprināšanas pamatā būs no BIS izgūts ar e-zīmogu apstiprināts dokuments. Uz dokumentiem, kas būs izdoti līdz 2019. gada 31. decembri, pastāvēs līdzšinējā kārtība – tie privātpersonām būs pievienojami nostiprinājuma lūgumam, iesniedzot dokumentu norakstus atbilstoši noteiktajai dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtībai.

Saīsināts dokumentu glabāšanas termiņš 

Grozījumu rezultātā samazināsies administratīvais slogs institūcijām un privātpersonām, jo tiek izslēgta liela apjoma dokumentu glabāšana par personām, kuras jau ir mirušas. Šāda regulējuma ieviešana ir nepieciešama, jo lielie komersanti un citas organizācijas glabā ievērojamu apjomu darba attiecību dokumentu no 1945. gada. Dokumenti sociālās apdrošināšanas stāža pierādīšanai, kas ir galvenais to glabāšanas iemesls, deviņdesmitgadīgām personām vairs nav nepieciešami, jo sociālās apdrošināšanas stāžs ir pierādīts un valsts pensija piešķirta.

75 gadus dokumentus glabā tikai tad, ja personu dzimšanas datums nav zināms, vai arī lietā ir arhivēti dokumenti par vairākām personām, kā arī, ja arhivēto dokumentu izņemšana no lietas prasa nesamērīgas pūles (pāršūšanu, uzskaites dokumentu pārstrādi). Tāpat institūcijās, kurās ir dienests, administratīvais slogs tiek samazināts, atceļot pienākumu glabāt visus dokumentus par dienesta gaitu 75 gadus.

Grozījumi noteikumos paredz samazināt arī arhivējamo dienesta gaitas dokumentu sastāvu, nosakot pamatdokumentus ar arhīvisko vērtību. Turpmāk par arhīviski vērtīgiem noteikti dokumenti par dienesta attiecību nodibināšanu, grozīšanu un izbeigšanu, kā arī citi dokumenti par dienesta gaitu, ja tiem ir vēsturiska, sabiedriska, kultūras vai zinātniska nozīme.

Ja atbilstoši institūciju darbības specifikai pierādījumu, pētījumu un citu sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešams arhivēt vēl papildu dokumentus, noteikumi ļauj tādus identificēt izvērtēšanas rezultātā un, saskaņojot ar Latvijas Nacionālo arhīvu, atzīt par arhīviski vērtīgiem. Ja dokumentos ir informācija ar vēsturisku, sabiedrisku, kultūras vai zinātnisku nozīmi, tos, tāpat kā līdz šim, glabā pastāvīgi.

Share and Enjoy !

0Shares
0 0

Leave a Reply