PRIMUM Jūlija ceļvedis likumdošanā uzņēmējiem

Palielinās komandējumu dienas naudas apmēru

Valsts sekretāru sanāksmē 18.jūlijā izsludināti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” (noteikumi Nr.969), kuru mērķis ir paaugstināt komandējumu pa Latviju dienas naudas, viesnīcu un izdevumu kompensāciju apmērus, lai tie atbilstu mūsdienu preču un pakalpojumu izmaksām.

Grozījumu anotācijā norādīts, ka 17 gadu laikā Latvijā komandējuma dienas naudas apmērs ir pieaudzis par 31 centu, kas ir aptuveni 5% pieaugums. Spriežot pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, inflācija šajā periodā bijusi aptuveni 80% apmērā. Ņemot vērā cenu kāpumu no 2002.gada līdz 2019.gadam, var konstatēt, ka šo gadu laikā dažādu pakalpojumu izmaksas ievērojami cēlušās (tajā skaitā, ēdināšanas pakalpojumu izmaksas) un nav iespējams ar gandrīz tādu pašu dienas naudas apmēru kā 2002.gadā saņemt līdzvērtīgas preces un pakalpojumus.

Grozījumi paredz komandējuma dienas naudas palielināšanu no 6 eiro līdz 16 eiro dienā.

Atbilstoši noteikumu 8.10.apakšpunktam darbinieka braukšanas izdevumus Latvijas teritorijā sabiedriskajā transportā (arī taksometros) atlīdzina par summu, kas nepārsniedz 30% no visām komandējuma dienām noteiktās dienas naudas kopsummas, ja ir iesniegti attiecīgos izdevumus apliecinoši attaisnojuma dokumenti. Tā kā vairākās Latvijas pilsētās ievērojami paaugstinājusies maksa par braukšanu sabiedriskajā transportā (arī taksometros), Finanšu ministrijas ieskatā nepieciešams paaugstināt arī braukšanas izdevumu apmēru komandējumiem pa Latviju no 30% līdz 50% no dienas naudas apmēra.

Grozījumi paredz arī paaugstināt komandējuma izdevumu kompensācijas normas komandējumiem gan pa Latviju, gan uz ārvalstīm. Komandējumu un darba braucienu diennakts normu apmērs ir pārskatīts un pietuvināts komandējumu diennakts normu apmēriem, ko kompensē citas Baltijas valstis. Izdevumu diennakts normas komandējumiem (darba braucieniem) uz ārvalstīm ir pārskatītas, ņemot vērā Ārlietu ministrijas (Latvijas pārstāvniecību) priekšlikumus, kura regulāri sūta darbiniekus pildīt darba vai dienesta uzdevumus uz ārvalstīm, līdz ar to visciešāk saskaras ar dažādu pakalpojumu, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumu cenu izmaiņām citās valstīs.

Grozījumi noteikumos vēl jāapstiprina valdībā.

No 2020.gada ārpakalpojuma grāmatvežiem vajadzēs licenci

Valsts sekretāru sanāksmē 18.jūlijā izsludināti grozījumi likumā “Par grāmatvedību”, ar mērķi sakārtot grāmatvedības ārpakalpojumu nozari, celt grāmatvedības pakalpojumu kvalitāti un mazināt ēnu ekonomiku, ieviešot ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu.

Saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” prasībām uzņēmumā grāmatvedības kārtošanu veic grāmatvedības jautājumos kompetenta persona — grāmatvedis vai ārpakalpojumu grāmatvedis.

Kā norādīts grozījumu anotācijā, tā kā Latvijā grāmatvežu profesija nav iekļauta reglamentēto profesiju sarakstā, netiek pienācīgi regulēta un neatbilst noteiktiem kvalitātes standartiem, nav pārliecības par korektu nodokļu aprēķināšanu. Turklāt nepietiekamo grāmatvežu kvalifikāciju var izmantot ēnu ekonomikas veicināšanai. Tādējādi, ņemot vērā grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju atbildību un lomu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFNL) prasību ievērošanā, ir nepieciešams noteikt konkrētas minimālās profesionālās kvalifikācijas prasības.

Grozījumi paredz noteikt grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējam vismaz grāmatveža ceturtā līmeņa kvalifikāciju, kā arī vismaz trīs gadu pieredzi grāmatvedības kārtošanā. Par ārpakalpojuma grāmatvedi aizliegts būt tādai fiziskai personai, kura ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tautsaimniecībā un kura nav reabilitēta vai kurai nav noņemta vai dzēsta sodāmība. Šāda fiziska persona nedrīkst ieņemt vadošus amatus vai būt par patiesā labuma guvēju grāmatvedības ārpakalpojuma uzņēmumā.

Tāpat, ņemot vēra riskus, ko tautsaimniecībai rada nekvalitatīvu grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšana, ir nepieciešams ieviest grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju licencēšanu, teikts anotācijā.
Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju darbības licencēšanu veiks Valsts ieņēmumu dienests (VID). Par licences saņemšanu būs jāmaksā valsts nodeva 100 eiro apmērā.

Lai saņemtu licenci personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju (diploms, apliecība) un pieredzi (uzņēmuma līgums) apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējās kontroles sistēma un aizpildīta pieteikuma veidlapa. VID izvērtēs personas sodāmību, pārkāpumus NILLTFNL jomā, iekšējās kontroles sistēmu un pieteikuma veidlapu. Neatbilstību gadījumā tiks izdots administratīvs akts, kurā būs norādītas konstatētās nepilnības un termiņš to novēršanai. Licences izsniegšanas gadījumā persona saņems paziņojumu VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā un tiks ierakstīta VID ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā. Lēmumu par licences neizsniegšanu būs iespējams apstrīdēt.

Licence tiks piešķirta uz pieciem gadiem, un, lai pārreģistrētu licenci, ne vēlāk kā mēnesi pirms tās termiņa beigām būs jāiesniedz atjaunota iekšējās kontroles sistēma un pieteikums par pārreģistrāciju.

Plānots, ka tām personām, kurām ir atbilstoša pieredze grāmatvedības jomā, taču nav atbilstošas profesionālās kvalifikācijas, tas ir, vismaz grāmatveža ceturtā līmeņa kvalifikācija, būs iespējams turpināt strādāt par ārpakalpojuma grāmatvedi un saņemt licenci, ja tās studēs valsts akreditētā mācību iestādē. Tiesības strādāt par ārpakalpojuma grāmatvedi bez atbilstošas profesionālās kvalifikācijas tiks saglabātas divus gadus pēc pārejas perioda beigām, proti, līdz 2024.gada 1.janvārim. Ja ārpakalpojuma grāmatvedim līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai atlikuši seši gadi vai mazāk un viņam ir atbilstoša pieredze grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanā, līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2026.gada 1.februārim, viņš var saņemt grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanas licenci arī bez augstākās izglītības iegūšanas.

Lai grāmatvedības ārpakalpojumu ņēmējs varētu pārliecināties par pakalpojumu sniedzēja tiesībām sniegt grāmatvedības ārpakalpojumu, publiski būs pieejams grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju reģistrs.
Paredzēts, ka grozījumi likumā “Par grāmatvedību” stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī.

Plānots atcelt reverso PVN būvmateriāliem un sadzīves tehnikai

Šā gada 1.jūlijā stāsies spēkā vairākas izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums). Viena no tām paredz precizēt pērn ieviestās aprieztās jeb reversās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtības piemērošanu darījumos ar metālizstrādājumiem, būvizstrādājumiem, sadzīves elektroniskajām iekārtām un sadzīves elektriskām aparatūrām.

Līdz šim PVN likums paredzēja, ka reversā PVN maksāšanas kārtība ir piemērojama metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem. Ar grozījumiem likumā tiek paredzēts, ka metālizstrādājumu jomā tiek precizēts darījumu tvērums, kam piemēros šo īpašo PVN piemērošanas kārtību. No šā gada 1.jūlija šo kārtību vairs nepiemēros ar metālizstrādājumiem saistītiem pakalpojumiem un tiks sašaurināts metālizstrādājumu saraksts, paredzot, ka Ministru kabinets noteiks melno un krāsaino metālu pusfabrikātu sarakstu, kuru piegādēm tiks piemērota šī īpašā kārtība. Izmaiņas ir veiktas atbilstoši direktīvai, kas nosaka PVN sistēmu.

Eiropas Komisija (EK) nav piešķīrusi atļauju Latvijai ieviest reverso PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm. Tādējādi tiek paredzēts, ka 2018.gada 1.janvārī ieviestā reversā PVN maksāšanas kārtība būvizstrādājumu un sadzīves elektronikas nozarē ir piemērojama līdz 2019.gada 31.decembrim.

Šajā jautājumā Finanšu ministrija atkārtoti vērsusies EK ar lūgumu atļaut Latvijai atkāpties no direktīvā noteiktās vispārējās PVN piemērošanas kārtības, paredzot iespēju piemērot reverso PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumu piegādēm un noteiktām sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm. Pozitīva EK lēmuma gadījumā tiktu virzīti grozījumi, kas paredzētu šo īpašo PVN piemērošanas kārtību piemērot arī pēc 2019.gada 31.decembra.

Uzsāk e-piedziņu uz naudas līdzekļiem kredītiestādēs

No 1.jūlija mainās kārtība, kā veicama piedziņas vēršana uz naudas līdzekļiem kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Jaunā kārtība paredz, ka turpmāk tas notiks tikai elektroniskā veidā.

Piedziņas vēršana uz naudas līdzekļiem kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem turpmāk veicama Civilprocesa likuma 599.1pantā noteiktajā kārtībā, un dati par parādnieka kontiem kredītiestādēs, kā arī rīkojumi par naudas līdzekļu apķīlāšanu tiks pieprasīti un nosūtīti tikai elektroniskā veidā, izmantojot Valsts informācijas sistēmu.

Uzsākot piedziņu uz parādnieka naudas līdzekļiem, zvērināts tiesu izpildītājs vispirms iegūst ziņas no Kontu reģistra par parādnieka kontiem kredītiestādēs. Pēc tam tiesu izpildītājs Izpildu lietu reģistrā sagatavo un elektroniski nosūta attiecīgajām kredītiestādēm rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu rīkojumā norādītajā apmērā.

Vienai no kredītiestādēm tiesu izpildītājs rīkojumā uzdod saglabāt parādnieka (fiziskas personas) rīcībā naudas summu vienas minimālās mēneša darba algas 430 eiro apmērā (uzturlīdzekļu piedziņas gadījumā tiek saglabāta puse no vienas minimālās mēneša darba algas – 215 eiro). Ja parādniekam (fiziskajai personai) ir atvērti vairāki konti, tad ir svarīgi sadarboties ar zvērinātu tiesu izpildītāju un savlaicīgi informēt viņu par kontu, kurā saglabājama neapķīlājamā naudas summa.

Kredītiestādēm trīs darba dienu laikā jānosūta zvērinātajam tiesu izpildītājam uz Izpildu lietu reģistru atbilde par apķīlātās summas apmēru. Pēc tam tiesu izpildītājs dod rīkojumu pārskaitīt apķīlātos līdzekļus viņa depozīta kontā Valsts kasē, vienlaikus parūpējoties par to, lai apķīlātie līdzekļi, kas pārsniedz piedzenamo summu, nekavējoties tiktu atbrīvoti no apķīlājuma.

PRIMUM Jūlija ceļvedis likumdošanā uzņēmējiem radīts kopā ar iFinanses un iTiesības
Autors: iFinanses, iTiesības

Comodo SSL

Adrese

Brīvības iela 40-27, Rīga, LV-1050
Telefons: +371 67439715
Fax: +371 67439716
Darba laiks: no 9:00 līdz 18:00;
piektdienās no 9:00 līdz 17:00
Website: http://www.primum.lv
Epasts: info@primum.lv