Covid-19 atbalsta pasākumi arī 2021. gadā

Paredzēts līdz 2021. gada 30. jūnijam pagarināt termiņu, kādā ikviens nodokļu maksātājs varēs pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, kā arī lūgt pagarināt termiņu nokavēto nodokļu maksājumu samaksai.

Plānots, ka saimnieciskā darba veicēji varēs neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus arī par 2021. taksācijas gadu. To varēs darīt brīvprātīgi.

Tāpat paredzēts, ka arī pašvaldības varēs atlikt nekustamā īpašuma nodokļa samaksu, par to neaprēķinot nokavējuma naudu.

Arī 2021. gadā ar uzņēmumu ienākuma nodokli paredzēts neaplikt izdevumus, kas uzņēmējiem radušies, turpinot sniegt sociālo atbalstu Covid-19 izraisīto grūtību pārvarēšanai.

Līdz 2021. gada 30. jūnijam plānots saglabāt dīkstāves pabalstus, varēs turpināt darboties ārkārtējās situācijas laikā ierīkotie ziedojumu tālruņi reliģiskajām organizācijām, kā arī līdzšinējie telpu nomas atvieglojumi komersantiem.

Tāpat līdz 30. jūnijam paredzēts pagarināt termiņu, kādā uz pabalstu var pretendēt jaunie speciālisti, kuri nesen absolvējuši augstskolu vai koledžu un ārkārtējās situācijas laikā ir kļuvuši par bezdarbniekiem.

Līdz 2021. gada vidum plānots turpināt arī citus līdzšinējos atbalsta pasākumus.

Autoratlīdzību reforma

Saskaņā ar grozījumiem līdz 2021. gada 1. jūlijam autoratlīdzību saņēmējiem saglabājas līdzšinējā nodokļu maksāšanas kārtība un likmes.

Pārejas periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim autoratlīdzības saņēmējam ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam, un atbilstoši piemērojot šādu nodokļa maksāšanas kārtību – autoratlīdzības izmaksātājs (kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija), ja autors nav reģistrējis saimniecisko darbību, ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) izmaksas vietā, nepiemērojot izdevumu normas, un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumā, piemērojot likmi:

  • autoratlīdzības ieņēmumiem līdz 25 000 eiro – 25%;
  • autoratlīdzības ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro, – 40%.

Šo kārtību nosaka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumu 163. punkts.

No autoratlīdzības aprēķinātais un iemaksātais nodoklis, kas ieturēts, piemērojot 25% un 40% likmi, valsts budžetā tiek sadalīts:

  • 80% – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
  • 20% – IIN.

No autoratlīdzībām, ko izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, obligātās iemaksas neveic.

Ja autoratlīdzības līgums ir noslēgts līdz 2020. gada 31. decembrim un samaksa atbilstoši noslēgtajam autoratlīdzības līgumam tiek izmaksāta 2021. gadā, attiecībā uz ienākumu no minētā autoratlīdzības līguma 2021. gadā piemēro likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” normas redakcijā, kas bija spēkā 2020. gada 31. decembrī.

Būtiskas izmaiņas muitas un nodokļu jomā sadarbībā ar Apvienoto Karalisti 

Galvenās izmaiņas, ar kurām saskarsies uzņēmēji jau no nākamā gada 1. janvāra, ir:

  • visas preces, kas tiks ievestas ES muitas teritorijā no AK vai kuras tiks izvestas no ES uz AK, būs pakļautas muitas uzraudzībai un kontrolei. Pārvietojot preces starp ES un AK, jāpiemēro muitas procedūras, tāpat kā tirdzniecībā ar jebkuru citu trešo valsti;
  • mainīsies tirdzniecības nosacījumi starp ES un AK;
  • mainīsies PVN piemērošana līdzšinējām preču piegādēm un iegādēm, kas no nākamā gada kļūs attiecīgi par preču eksportu un importu.
  • importējot AK izcelsmes preces, tām tiks piemērota muitas nodokļa 0% preferenciālā tarifa likme, ja tiks iesniegts atbilstoši prasībām noformēts preču izcelsmi apliecinošs dokuments.

Sākot ar 2021. gada 1. janvāri, sniegtajiem un saņemtajiem pakalpojumiem ar AK PVN piemērošanas kārtība būs tāda, kāda tā noteikta ar trešajām valstīm un trešajām teritorijām. Sniedzot pakalpojumus trešo valstu personām, pareizai PVN piemērošanai jāņem vērā sniegtā pakalpojuma veids, jānosaka pakalpojuma sniegšanas vieta, izvērtējot pakalpojuma saņēmēja statusu, t.i., vai pakalpojuma saņēmējs veic vai neveic saimniecisko darbību.

PVN piemērošanas kārtība sniegtajiem un saņemtajiem pakalpojumiem darījumos ar trešajām valstīm nav mainīta.

Distances tirdzniecībā jāievēro specifiskas patērētāju tiesības 

Līgumi par preču pasūtījumiem, izmantojot distances saziņas līdzekļus, piemēram, interneta veikalu, tālruni, elektronisko pastu, sociālo tīklu saziņu u.tml., ir uzskatāmi par distances līgumiem.

Organizējot distances līgumu slēgšanu interneta veikalā vai izmantojot elektronisko pastu, pārdevējam ir pienākums nodrošināt šādu obligāti sniedzamu pirmslīguma informāciju un līguma noteikumus:

  • pārdevējs – juridiskajām personām pārdevēja nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, faktiskā adrese, ja atšķiras no juridiskās, fiziskās personas vārds, uzvārds, adrese;
  • saziņas līdzeklis – tālrunis, elektroniskā pasta adrese vai cits individuālās saziņas līdzeklis saziņai saistībā ar distances līgumu;
  • prece – informācija par preces galvenajām īpašībām;
  • cena – informācija par preces galīgo cenu (iekļaujot nodokļus);
  • līguma izpildes un apmaksas kārtība – piegādes noteikumi, veidi, maksa;
  • apmaksas līdzekļi, kārtība;
  • atteikuma tiesības – atteikuma tiesību izmantošana termiņš un kārtība, atteikuma veidlapa;
  • atgādinājums par patērētāja likumīgajām tiesībām;
  • informācija par ārpustiesas strīdu risināšanas iespējām;
  • citi līguma noteikumi, kuriem konkrētajā gadījumā ir saistošs raksturs.

Noslēdzot distances līgumu, proti, pieņemot patērētāja veiktu distances pasūtījumu, iepriekš minētā informācija uzskatāma par distances līguma noteikumiem. Šo informāciju pārdevējam ir pienākums izsniegt patērētājam ne vēlāk kā preces piegādes brīdī uz pastāvīgā informācijas nesēja, piemēram, izdrukātā veidā, nosūtot uz elektroniskā pasta adresi vai citu individuālās saziņas līdzekli, piemēram, nosūtot līguma noteikumus saturošu datni uz “Facebook Messenger”, “Whatsappp” vai tml.

Ja distances līguma noslēgšanai tiek izmantots tālrunis (ierobežots saziņas līdzeklis),  piedāvājuma izteikšanas un pasūtījuma veikšanas laikā pārdevējam ir pienākums patērētājam sniegt vismaz šādu informāciju:

  • pārdevēja nosaukums, vārds, uzvārds;
  • prece – informācija par preces galvenajām īpašībām;
  • cena – informācija par preces galīgo cenu (iekļaujot nodokļus);
  • piegāde – piegādes veids, termiņi, kārtība;
  • apmaksa – apmaksas kārtība;
  • atteikuma tiesības – patērētāja tiesības izmantot atteikuma tiesības 14 dienu laikā no preces piegādes dienas.

Pēc distances līguma noslēgšanas, izmantojot tālruņa saziņu, ne vēlāk kā līdz preces piegādes brīdim, pārdevējam ir jāsniedz uz pastāvīgā informācijas nesēja visa informācija par distances līguma noteikumiem (tādā apmērā un veidā, kā tas ir interneta veikala pirkuma gadījumā, skatīt augstāk).

Kapitāla daļas iegūt varēs arī SIA darbinieki 

Patlaban komerctiesību regulējums paredz iespēju piešķirt akciju pirkuma tiesības tikai akciju sabiedrībām, tomēr attiecībā uz jaunuzņēmumiem vai citiem strauji augošiem uzņēmumiem, kas darbojas, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, un to izvēlētā komercdarbības forma ir SIA. 

Kapitāla daļu pirkuma tiesības ir darbinieka tiesības iegūt uzņēmuma daļas un pēc noteikta laika izmantot šīs tiesības neatkarīgi no uzņēmuma kapitāla daļu tā brīža patiesās vērtības. Darbinieks iegūst iespēju realizēt daļas un iegūt kapitāla pieaugumu gadījumā, ja uzņēmuma vērtība ir pieaugusi. Īpaši svarīgi tas ir jaundibinātiem, parasti tehnoloģiju, uzņēmumiem, kuru vērtība tā sākotnējos darbības gados ir grūti nosakāma. 

Likuma grozījumi cita starpā paredz papildināt izņēmumus attiecībā uz SIA daļu iegūšanu, nosakot: uzņēmums nedrīkst iegūt savas daļas, izņemot gadījumus, kad tas šīs daļas iegūst, lai piešķirtu tās darbiniekiem un valdes un padomes locekļiem. Vienlaikus paredzēta virkne saistīto grozījumu, kas nostiprinātu uzņēmumu daļu kategorijām attiecināmās tiesības, piešķiršanas un atsavināšanas kārtību.

Attiecīgi grozījumi veikti arī likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Tie paredz, ka nodokļu atbrīvojums būs piemērojams arī darba devēju piešķirto kapitāldaļu pirkuma tiesībām. Tostarp paredzēts, ka akciju pirkuma tiesības varēs īstenot ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad būs izbeigtas darba attiecības starp maksātāju un darba devēju.  

Pieņem grozījumus nosūtīto darbinieku tiesību aizsardzībai 

Regulējums pamatā attiecas uz ārvalstu komersantiem, kas nosūta savus darbiniekus darbam Latvijā, tādējādi ietekmējot arī situāciju un konkurences apstākļus Latvijas darba tirgū.

Ar grozījumiem pārņem Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas, kas cita starpā paredz izveidot līdzsvarotu, pārredzamu un samērīgu regulējumu attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas brīvību un darbā norīkoto darbinieku aizsardzību. 

DL papildināts ar regulējumu, kas attiecināms uz pagaidu darba aģentūru jeb darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēju. Likumā nostiprināts princips, ka darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par noteikumu, kas reglamentē darbinieku nosūtīšanu, ievērošanu. Tādējādi tiek uzsvērta paša darba devēja – darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja – atbildība par savu darbinieku un šim darbiniekam nodrošināmiem nodarbinātības noteikumiem un darba apstākļiem.

Tāpat likums papildināts ar normu, ka nosūtītajam darbiniekam ir nodrošināmi tādi paši darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi, kādus nodrošinātu un piemērotu darbiniekam, ja tas pie darbaspēka pakalpojuma saņēmēja būtu tieši nodarbināts un veiktu tādu pašu darbu. 

Grozījumi arī paredz DL ietvert pamatprincipu par to, ka darbinieka nosūtīšanas gadījumā darba samaksas jēdziens un darba samaksas obligātie elementi ir nosakāmi atbilstoši tās valsts normatīvajiem aktiem vai praksei, uz kuras teritoriju darbinieks tiek nosūtīts. 

Darba devējam, kas no citas ES dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā, ir jāpiemēro ne vien Latvijas normatīvie akti, bet arī vispārsaistošā ģenerālvienošanās, paredz grozījumi. 

Tā kā darbinieku nosūtīšana būtībā ir komandējums, Latvijas darba devējam, nosūtot savus darbiniekus uz citu ES un Eiropas Ekonomikas zonas valsti, jāatlīdzina arī normatīvajos aktos noteiktie ar komandējumiem saistītie izdevumi, tostarp izmaksājot komandējuma dienas naudu. 

Likumā ietverts noteikums, kas paredz, ka darba devējam ir pienākums nosūtītajam darbiniekam izmaksāt komandējuma dienas naudu 30% apmērā no komandējuma dienas naudas normas, kas noteikta ar komandējumiem saistīto izdevumu atlīdzināšanu saistītajos normatīvajos aktos. To nav pienākums izmaksāt gadījumā, ja darbiniekam tiek nodrošināta ēdināšana trīs reizes dienā vai izmaksājamā samaksa ir tāda pati kā salīdzināmam darbiniekam valstī, uz kuru šis darbinieks ir nosūtīts. 

Share and Enjoy !

0Shares
0 0

Leave a Reply