Par attālinātā darba veikšanu kompensācija 30 eiro 

Saskaņā ar likuma pārejas noteiktumu 159. punktā teikto – no aplikšanas ar nodokli 2021. taksācijas gadā atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro. Par kompensāciju darbiniekam nav jāiesniedz nekādi attaisnojuma dokumenti.

Kompensāciju darbiniekam var izmaksāt, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

  • vienošanās par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai ar darba devēja rīkojumu un ir norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē;
  • ar attālinātā darba veikšanu saistītos izdevumus sedz darba devējs, kuram ir iesniegta darbinieka algas nodokļa grāmatiņa;
  • ar attālinātā darba veikšanu saistīto izdevumu apmēri tiek noteikti proporcionāli slodzei un līgumā vai rīkojumā norādīto attālinātā darba dienu skaitam mēnesī, ja darbs tiek veikts gan attālināti, gan darba vietā.

Kompensācija nepienākas darbinieka ilgstošas prombūtnes, kas pārsniedz 30 dienas, laikā.

No 1. jūlija – minimālās sociālās iemaksas

Minimālais VSAOI objekts ceturksnī ir trīs Ministru kabineta (MK) noteiktās minimālās mēneša darba algas – 1500 eiro (500 x 3).

Tas nozīmē, ka ceturksnī par darba ņēmēju jābūt nomaksātām VSAOI vismaz 511,35 eiro (500 x 34,09% x 3). Personai tiek summēti visi ienākumi, no kuriem veiktas VSAOI. Starpību no saviem līdzekļiem maksā darba devējs vai vairāki darba devēji proporcionāli darba ņēmēju ienākumiem un nodarbinātības periodam.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina minimālās VSAOI par trešo ceturksni un līdz 20. decembrim sniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, kas dienas laikā šo informāciju elektroniskās deklarēšanas sistēmā paziņo darba devējiem. Darba devējiem ir pienākums trīs mēnešu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas veikt minimālās VSAOI. 

Plānots ieviest automātisko nodokļu samaksu MUN maksātājiem 

Ar grozījumiem likumā plānots mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atvieglot birokrātiskos procesus un samazināt administratīvo slogu, radot motivējošāku vidi nodokļu samaksai.

Likuma grozījumos ir paredzēts noteikt vispārējo regulējumu:

  • vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma izmantošanai nodokļa aprēķināšanā, ieturēšanā un pārskaitīšanā vienotajā nodokļu kontā;
  • attiecībā uz jautājumiem, kas un kā var pieteikties izmantot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu;
  • par vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma izmantošanas izbeigšanas un apturēšanas kārtību un nosacījumiem;
  • Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un kredītiestāžu, kas saviem klientiem piedāvās saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojumu, pienākumiem vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma īstenošanas nodrošināšanā;
  • VID un kredītiestāžu informācijas apmaiņas nosacījumus vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma ietvaros.

Likuma grozījumos tiek noteikts vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma regulējums, tas ir, regulējums risinājumam un tā īstenošanas nodrošināšanai. Savukārt detalizēti nosacījumi par to, kas un kādos gadījumos, kādu nodokļu iekasēšanā to var izmantot, tiks noteikti konkrēto nodokļu likumos.

Sākotnēji ir plānots, ka vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu varēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāji. Tādējādi papildus šiem grozījumiem tiks virzīti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, lai tajā noteiktu regulējumu par MUN iekasēšanu, izmantojot vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu.

Plānots, ka likuma grozījumos ietvertais regulējums stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā.

Plāno saglabāt spēkā esošās kadastrālās vērtības 

Kamēr Saeimas un valdības vairākums nav vienojies par visaptverošu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas pārskatīšanu, kas nodrošinātu iedzīvotājiem un uzņēmējiem taisnīgu un panesamu nodokļu slogu, kadastrālo vērtību pieaugumu nevajadzētu pieļaut, norāda Saeima Juridiskā komisija, izskatot grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā. Atgādinām, ka Latvijā nekustamā īpašuma nodokļa apmērs ir saistīts ar īpašuma kadastrālo vērtību. Līdz šim kadastrālās vērtības bija iesaldētas, lai novērstu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu.

Grozījumi paredz noteikt uzdevumu Ministru kabinetam sagatavot un iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektus, kas nodrošina ar kadastrālo vērtību saistīto valsts nodevu apmēra pārvērtēšanu. Tostarp grozījumi paredz uzdevumu izstrādāt likumprojektus, kas nepieciešami mājokļa atbrīvošanai no nekustamā īpašuma nodokļa, nosaka nekustamā īpašuma nodokļa apmēru piespiedu dalītajam īpašumam, kā arī komercplatībām un lauksaimniecības zemei.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāskata Saeimai.

Izmaiņas un atvieglojumi kases aparātu lietošanā 

Turpmāk kases aparāta lietotājs varēs reģistrēt kases aparātu izbraukuma tirdzniecībai (uz laiku līdz piecām dienām) elektroniski Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), vairs neiesaistot tajā apkalpojošo dienestu. Tāpat kases aparāta lietotājs VID EDS varēs arī paziņot par kases aparāta lietošanas pārtraukšanu vismaz uz 30 dienām.

Ņemot vērā arvien pieaugošo distances tirdzniecību jeb tirdzniecību internetā, atbrīvojums no kases aparātiem noteikts arī kurjerpasta sūtījumu piegādātājiem. Turpmāk gadījumos, ja pircējs par preci norēķinās elektroniski (ar bankas karti vai izmantojot mobilo lietotni), kurjerpasta piegādātājs var izsniegt elektroniski sagatavotu VID reģistrētu kvīti, neizmantojot līdz šim obligāto kases aparātu. Kases aparāts pasta komersantiem turpmāk ir obligāti jālieto tikai tajos gadījumos, ja pircējs par preci norēķinās skaidrā naudā.

Jau sākot no šī gada 1. janvāra kases aparāta tehniskā pase vairs nav obligāti jāsagatavo papīra formātā. To elektroniski sagatavo VID EDS, ierakstus šajā pasē veidojot no kases aparāta lietotāja un apkalpojošā dienesta un lietotāja iesniegtās informācijas. Arī informāciju par papildu naudas kastes ierīkošanu kases aparātam apkalpojošais dienests var elektroniski norādīt kases aparāta tehniskajā pasē, to nesaskaņojot ar VID.

Savukārt no šī gada 1. aprīļa tirgotājiem, kuri tirgos, ielu tirdzniecības vietās vai izbraukuma tirdzniecībā vēlēsies tirgot iepirktu preci, būs obligāti jāizmanto elektroniskais kases aparāts. Tas sekmēs vienlīdzīgas konkurences nosacījumus tirgotājiem, kas tirgo iepirktas preces, jo līdz šīm tirgotāji, kas nebija reģistrēti VID Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, taču tirgoja iepirku preci, varēja kases aparātus tirgos nelietot. Atvieglojumi no kases aparātu lietošanas arī turpmāk ir saglabāti zemnieku saimniecībām, mājražotājiem un amatniekiem, kas tirgo pašu ražotu preci.

Atsakās no Uzņēmumu reģistra pakalpojumu sniegšanas klātienē 

Jau vairākus gadus ir nodrošināta situācija, kad visus pieteikumus ierakstu izdarīšanai Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros var iesniegt elektroniski – lielākajam gadījumu skaitam ir izveidots e-pakalpojums, kas pieejams portālā Latvija.lv. Savukārt citos gadījumos nepieciešamo informāciju un dokumentus var iesūtīt e-pastā vai oficiālajā elektroniskajā adresē, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Tieslietu ministrijā.

Pamatojoties uz valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, Uzņēmumu reģistrs pārtrauca klātienes klientu apkalpošanu. Slēdzot vienu no pakalpojumu sniegšanas kanāliem, secināts, ka joprojām pilnvērtīgi var nodrošināt visu Uzņēmumu reģistram uzticēto funkciju izpildi. Jebkura pieteikuma iesniegšana ir iespējama elektroniskā formā, ja personām ir e-paraksts. Savukārt, ja kādu iemeslu dēļ persona nevar vai nevēlas iesniegt pieteikumu elektroniski, tad ir iespējams to iesūtīt pa pastu, norāda likumprojekta autori.

Līdz šim pieteikumu iesniegšanu Uzņēmumu reģistrs nodrošināja dažādos kanālos gan elektroniski (e-pakalpojums, e-pasts un starpsistēmu saskarnes), gan papīra formā (pasts un klātiene). Paralēlu pakalpojumu sniegšanas kanālu darbības un uzturēšanas nodrošināšana ir resursietilpīga, tāpēc Uzņēmumu reģistra stratēģiskais mērķis ir virzīties uz pakalpojumu sniegšanas kanālu skaita samazināšanu, primāri nodrošinot elektronisko risinājumu attīstību un klientu pašapkalpošanās principa ieviešanu, atzīmē likumprojekta autori.

Top izmaiņas ziņošanas kārtībā par aizdomīgiem darījumiem 

Šobrīd normatīvais regulējums uzliek pienākumu ziņot par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā gan Finanšu izlūkošanas dienestam (FID), gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Līdz ar izmaiņām likumā iecerēts, ka informāciju par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarāciju nodokļu jautājumos būs iespējams iesniegt, izmantojot FID uzturēto tīmekļvietni. Ja informācija būs paredzēta arī VID, tad likuma subjektam tas būs jāatzīmē. Vienoto kanālu ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem plānots ieviest no 2021. gada 1. jūnija, norādīts likumprojekta anotācijā.

Tāpat likumprojekts paredz ieviest regulējumu kopīga klientu izpētes rīka izveidei. Tas nepieciešams, lai veicinātu dalīšanos ar klienta izpētes ietvaros iegūtajiem datiem, norādīts likumprojekta anotācijā.

Grozījumi paredz iespēju izveidot divus kopīgu klientu izpētes rīku modeļus. Pirmā – slēgtā kopīgā klientu izpētes rīka – ietvaros, likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku. Savukārt atvērtais kopīgais klientu izpētes rīks piedāvātu klientu izpētei nepieciešamo informāciju jebkuram likuma subjektam, izpildot noteiktas prasības un saņemot šā pakalpojuma sniegšanai atļauju.

Likumprojekts vēl jāskata Saeimā galīgajā lasījumā.

Stājas spēkā grozījumi OCTA likumā 

OCTA likuma izmaiņas paredz, ka turpmāk personas ar invaliditāti varēs apdrošināt tikai vienu tās īpašumā esošu vieglo transportlīdzekli ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām. Šī likuma izmaiņa skaidrojama ar līdz šim novēroto tendenci, ka atsevišķi autovadītāji pārreģistrēja savus spēkratus personām ar invaliditāti, tādējādi saņemot OCTA likumā paredzētās atlaides polises iegādei. Lielākais autoparks, kas reģistrēts personas ar invaliditāti īpašumā sastāda pat vairākus desmitus transportlīdzekļu.

Tāpat stājas spēkā OCTA likuma grozījumi, kas izmaina kārtību, kas līdz šim paredzēja apdrošināšanas līguma pārtraukšanu pasažieru komercpārvadātājiem, ja iestājies pārtraukums tā licences kartiņā, un taksometru vadītājiem, ja mainījusies taksometra valsts reģistrācijas numura zīme. Turpmāk šādos gadījumos apdrošināšanas līgums pārtraukts netiks, un esošā OCTA polise paliks spēkā.

Savukārt no 1. jūlija OCTA polisi varēs iegādāties uz īsāku termiņu – 30 dienām. Uz šādu periodu līgumu varēs slēgt arī par transportlīdzekli, kuram ir piešķirts vēsturiskā spēkrata statuss. Savukārt ģimenes, kurās ir bērni ar invaliditāti, polisi varēs iegādāties par 40% lētāk.

Share and Enjoy !

0Shares
0 0

Leave a Reply