Covid-19 ierobežojumi saglabāsies arī pēc ārkārtējās situācijas

Tostarp Covid-19 likumā nostiprināts deleģējums Ministru kabinetam (MK) epidemioloģiskās drošības nolūkos noteikt īpašas prasības tirdzniecībai un citiem saimniecisko pakalpojumu veidiem, kā arī sporta pasākumu ierobežojumus vai aizliegumu.

Covid-19 likumā nostiprināta arī norma, kas paredz, ka Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai darba vietās darba devējam jānodrošina attālinātā darba iespējas nodarbinātajiem, ja darba specifika to pieļauj. Savukārt, ja darba vietā klātienē tiek veikti darbi, darba devējam ir pienākums noteikt pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai darba vietās, noteikt atbildīgo par šo pasākumu ieviešanu, kā arī nodrošināt nodarbinātajiem nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus.

Ar grozījumiem noteikts, ka gadījumā, ja tirdzniecības vietā nebūs izstrādāta vai ieviesta saimniecisko pakalpojumu sniegšanas iekšējās kontroles sistēma epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai un tas var radīt tūlītēju un būtisku kaitējumu sabiedrības veselības interesēm, Valsts policija vai pašvaldības policija Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā varēs pieņemt lēmumu par tirdzniecības vietas slēgšanu apmeklētāju pieņemšanai līdz septiņām dienām.

Tāpat par Covid-19 likumā un uz attiecīgā likuma pamata izdotajos MK noteikumos noteikto tirdzniecības vai citu saimniecisko pakalpojumu sniegšanas prasību neievērošanu noteikts naudas sods fiziskajai personai no divām līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz tūkstoš naudas soda vienībām.

Tāpat MK deleģētas tiesības noteikt ievešanas aizliegumu Latvijas teritorijā pret Covid-19 infekciju uzņēmīgu dzīvnieku sugām un šo sugu dzīvnieku produkcijai, kā arī tiesības noteikt derīguma termiņu pirmās palīdzības sniegšanas apguvi apliecinošiem dokumentiem un traktortehnikas vadītāja apliecībām, kuru derīguma termiņš beidzies ārkārtējās situācijas laikā.

Pagarina gada pārskatu iesniegšanas termiņu

Ar grozījumiem noteikts garāks termiņš Gada pārskatu un konsolidēto gadu pārskata likuma subjektu, biedrību, nodibinājumu un reliģisko organizāciju gada pārskatu par 2020. gadu iesniegšanai, kā arī un sabiedriskā labuma organizāciju un sociālo uzņēmumu darbības pārskatu par 2020. gadu un publiskas personas pārskatu par dāvinājuma (ziedojuma) izlietojumu iesniegšanai. 

Pagarināts arī termiņš, kurā kapitālsabiedrībām ir pienākums sasaukt dalībnieku (akcionāru) sapulci, lai apstiprinātu kapitālsabiedrības gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu. 

Grozījumi Covid-19 likumā apstiprināti Saeimā šī gada 18. martā un stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Nosaka atvieglojumus IIN un sociālo iemaksu piemērošanā

Ar grozījumiem:

  • pagarināts gada ienākumu deklarācijas par 2020. gadu iesniegšanas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nomaksas termiņš;
  • uz diviem gadiem atcelts ierobežojums, kas noteica, ka saimnieciskās darbības izdevumi IIN aprēķināšanai atskaitāmi ne vairāk kā
    80% apmērā;
  • noteikts, ka kapitālsabiedrības valdes locekļiem 2021. gadā nav jāveic IIN un pēc izvēles arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) no domājamā ienākuma.

Gada ienākumu deklarācijas iesniegšanai un IIN nomaksai par mēnesi garāks termiņš

Tām personām, kurām ir obligāts pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2020. gadu, piemēram, saimnieciskās darbības veicējiem, zemnieku saimniecību īpašniekiem vai individuālajiem komersantiem, – gada ienākumu deklarācija jāiesniedz līdz 2021. gada 1. jūlijam.

Aprēķinātā IIN summa ir jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 2021. gada 23. jūlijam.

Ja aprēķinātā IIN summa pārsniedz 640 eiro, tad to var iemaksāt vienotajā nodokļu kontā trijos maksājumos, iemaksājot katru reizi trešo daļu no kopējās IIN summas:

  • līdz 2021. gada 23. jūlijam,
  • līdz 2021. gada 23. augustam,
  • līdz 2021. gada 23. septembrim.

Atcelts saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojums

IIN maksātājiem, kuri reģistrējušies VID kā saimnieciskās darbības veicēji vai ir individuālie komersanti, vai ir individuālā uzņēmuma – zemnieka vai zvejnieka saimniecības – īpašnieki, aprēķinot IIN no saimnieciskās darbības ienākuma, 2020. un 2021. gadā nav jāpiemēro saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojums
80% apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Tādējādi 2020. un 2021. gadā uz saimniecisko darbību attiecināmie izdevumi ir atskaitāmi pilnā apmērā.

Ja gada ienākumu deklarācija par 2020. gadu jau ir iesniegta, piemērojot saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojumu 80% apmērā, tad to var precizēt.

Nav jāmaksā IIN un VSAOI no valdes locekļa domājamā ienākuma

2021. gadā nav pienākuma veikt IIN no valdes locekļa domājamā ienākuma, kas atbilst minimālās mēneša darba algas apmēram, ja kapitālsabiedrības mēneša apgrozījums pārsniedz 2500 eiro un kapitālsabiedrībā šajā mēnesī nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās mēneša darba algas apmērā. Pēc nodokļa maksātāja ieskata no valdes locekļa domājamā ienākuma var neveikt arī VSAOI.

Rīgā pārceļ NĪN samaksas termiņu

Pārceļot NĪN samaksas termiņus, nodokļa maksātājiem tiek saglabāta iespēja nepieciešamības gadījumā izmantot Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (Covid-19 likums) paredzētās tiesības līdz šī gada 30. jūnijam pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam.

Pagarināts maksātnespējas moratorijs 

Aizliegums kreditoram iesniegt maksātnespējas pieteikumu pret parādnieku:

  • saskaņā ar grozījumiem Covid-19 likuma 22. panta 1. daļā, jebkurš kreditors (ieskaitot darbiniekus vai nodokļu administrāciju) līdz 2021. gada 1. septembrim nedrīkst iesniegt maksātnespējas pieteikumu pret parādnieku (juridisku personu);
  • moratorijs attiecas uz jebkurām kreditoru–debitoru attiecībām, un tādējādi nav ierobežotas ar nozari vai parādniekiem, kuriem radušās finanšu grūtības tieši Covid-19 vīrusa izplatīšanās dēļ;
  • kreditors nevar ierosināt parādnieka maksātnespējas pasludināšanu pat, ja parādnieks nepilda savas parādsaistības pret kreditoru.

Atcelts pienākums parādnieka valdei iesniegt maksātnespējas pieteikumu:

  • saskaņā ar grozījumiem Covid-19 likuma 22. panta 2. daļā, līdz 2021. gada 31. decembrim parādnieka – juridiskās personas – valdei nav pienākuma iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu pret parādnieku, tas ir, parādniekam pašam pret sevi, ja pastāv Maksātnespējas likuma 57. panta 1. daļas 5. punktā minētā juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīme – parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš;
  • valdes pienākums iesniegt maksātnespējas pieteikumu tomēr joprojām paliek spēkā, ja parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no darba samaksas izmaksai noteiktās dienas.

Vienkāršotas mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas

Jaunā deklarācija par šī gada 1.ceturksni ir jāiesniedz laikā no šī gada 1. aprīļa līdz 15. aprīlim. Tajā norādāmā informācija ir noteikta Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 7. pantā. 

Jaunā MUN deklarācija, sākot ar šī gada 1. aprīli, ir pieejama VID EDS turpat, kur līdz šim – sadaļā “Sagatavot dokumentu no veidlapas”/“Mikrouzņēmumu nodokļa dokumenti”.

Iesniedzot deklarāciju par 2021. gada pirmo ceturksni, mikrouzņēmums tajā norāda ceturkšņa apgrozījumu sadalījumā pa ceturkšņa mēnešiem, un no tā aprēķināto MUN summu VID EDS aprēķinās automātiski. 

VID vērš uzmanību, ka deklarācija ir jāsniedz tikai par to ceturksni, kurā mikrouzņēmumam ir bijis apgrozījums – arī tad, ja apgrozījums ir bijis vienā vai divos pārskata ceturkšņa mēnešos –, bet, ja apgrozījums nevienā no ceturkšņa mēnešiem nav bijis, tad deklarācija nav jāsniedz.

Savukārt tie MUN maksātāji, kas reģistrēti līdz 2020. gada 31. decembrim, papildus minētajai informācijai par 2021. gada pirmo un otro ceturksni deklarācijā norāda arī katra darbinieka ienākumus katrā mēnesī. Šo informāciju deklarācijā var nenorādīt gadījumā, ja mikrouzņēmumā ir nodarbināts tikai mikrouzņēmuma īpašnieks un mikrouzņēmumam nav citu darbinieku vai īpašnieku. Savukārt tiem mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem – SIA –, kuriem ir vairāki dalībnieki, papildus jādeklarē arī katra dalībnieka ienākumi katrā ceturkšņa mēnesī.

Izstrādā regulējumu plastmasas atkritumu samazināšanai

Ar jauno normatīvo regulējumu paredzēts:

  • aizliegt vairāku vienreizlietojamu plastmasu saturošu izstrādājumu tirdzniecību, 
  • aizliegt šādu izstrādājumu piedāvāšanu patērētājam bezmaksas, 
  • noteikt pārstrādātā materiāla obligāto minimālo īpatsvaru dzērienu polietilēntereftalāta iepakojumā un citos iepakojumos.

Tāpat ar normatīvo regulējums paredzēts noteikt prasības dzērienu iepakojuma ar vāciņiem un korķīšiem dizainam un pienākumu marķēt vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus. Likumprojektā ietverts arī pienākums veidot ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas jauniem objektiem – mitrajām salvetēm, baloniem, tabakas izstrādājumiem ar filtriem un tabakas filtriem, kā arī plastmasu saturošiem zvejas rīkiem –, ražotājam nosakot atbildību par to, kā tiek apsaimniekoti no šīs preces radītie atkritumi. Noteikta arī prasība nodrošināt dzērienu iepakojuma dalītu vākšanu.  

Likumprojekts attiecas uz tiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kam jau ir pieejamas dabai draudzīgākas alternatīvas, piemēram, vates kociņi, plastmasas galda piederumi un šķīvji, dzērienu salmiņi, maisāmkociņi, balonu kociņi, putuplasta polistirola pārtikas un dzērienu iepakojums, kā arī no oksonoārdāmas plastmasas ražoti izstrādājumi. Savukārt glāzes vēl šobrīd netiek aizliegtas, bet jāveic pasākumi, lai samazinātu to patēriņu. Pienākums samazināt patēriņu un veidot ražotāju atbildības sistēmas attiecas arī uz plastmasu saturošiem zvejas rīkiem.  

Likumprojektā noteiktais neattiecas uz eksportam ārpus ES kopējā tirgus paredzētiem izstrādājumiem un produktu daļām, kas nepieciešamas eksportam paredzētu izstrādājumu ražošanai. 

Izmaiņas īrnieku un izīrētāju attiecībās

Likums ļaus veicināt mājokļu pieejamību, nodrošinot izīrētāja un īrnieka interešu aizstāvību. Tas regulēs tiesiskās attiecības starp dzīvojamās telpas izīrētāju un īrnieku, noteiks viņu vispārējās tiesības, pienākumus un atbildību, tiesisko attiecību izbeigšanas pamatus, kā arī dzīvojamo telpu īres līguma pamatnoteikumus.

Likums noteic, ka dzīvojamās telpas vienīgais lietošanas pamats īrniekam ir rakstveidā noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, bet apakšīrniekam – apakšīres līgums. Līgumu slēdz izīrētājs un īrnieks, un tā noteikumus varēs grozīt, pusēm rakstveidā vienojoties.

Dzīvojamās telpas īres līgums būs jāslēdz uz noteiktu termiņu, un tajā cita starp būs jānorāda arī īres maksas apmērs, maksāšanas kārtība un termiņi. Līguma nosacījumus varēs mainīt, pusēm rakstveidā vienojoties. Īres maksu varēs grozīt, ja tas paredzēts īres līgumā un tajā iekļauti principi un kārtība maksas paaugstināšanai. Īres līguma termiņam beidzoties, dzīvojamā telpa būs jāatbrīvo, ja vien netiks noslēgts jauns līgums. Tāpat kā līdz šim īrnieki līgumu varēs uzteikt, iepriekš par to brīdinot izīrētāju, savukārt izīrētājs – tikai likumā noteiktajā kārtībā.

Slēdzot īres līgumu, puses varēs vienoties par līguma notariālu apliecināšanu vai reģistrēšanu zemesgrāmatā. Tas ļaus nodrošināt publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, kā arī palīdzēs novērst fiktīvu līgumu slēgšanu. Tāpat līgumu reģistrēšana ļaus īsākā laikā risināt strīdus, ja īrnieks būtiski pārkāps īres līguma nosacījumus. Reģistrējot īres līgumu, nebūs jāmaksā kancelejas nodeva par īres tiesību nostiprināšanu un grozīšanu zemesgrāmatā.

Jaunajā likumā arī noteikts, ka izīrētājs nedrīkst liegt viņa īrēto dzīvojamo telpu īrniekam deklarēt kā savu un pārējo ģimenes locekļu dzīvesvietu.

Īrnieka nāves gadījumā viņa ģimenes loceklis varēs prasīt izīrētāju ar viņu noslēgt īres līgumu, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus. Šādā gadījumā līguma termiņu noteiks ne ilgāku par 10 gadiem.

Likumā regulēta arī pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu, kā arī valstij piederošu dienesta dzīvojamo telpu izīrēšana.

Līdz 2036. gada 31. decembrim likumā paredzēts pārejas periods, un līdz šim datumam būs spēkā tie dzīvojamo telpu īres līgumi, kuri nebūs grozīti līdz 2026. gada 31. decembrim un par kuriem nebūs celta prasība tiesā.

Share and Enjoy !

0Shares
0 0

Leave a Reply