Lūdzam pievērst uzmanību publicēšanas datumam! Ļoti iespējams, ka uz doto brīdi šī informācija vairs nav aktuāla.

Lai pieteiktu nodokļu konsultāciju šajā jautājumā, lūdzam sazināties ar mums!

Ja vēlies pievienoties mūsu komandai, uzzini vairāk par to, kādus cilvēkus mēs šobrīd meklējam, šeit!

Rakstu sagatavoju Primum sertificētā nodokļu konsultante Ilze Birzniece, 2009. gada 4. novembrī

Neskatoties uz to, ka grozījumi Gadu pārskata likumā, kas nosaka obligātas prasības atliktā nodokļa aprēķināšanai, pieņemti 2005.gada 26.maijā, joprojām gada pārskatu sagatavošanas periodā tiek saņemti daudz jautājumu, kas saistīti ar šo atlikto nodokli.

Protams, runājot par terminu – atliktais nodoklis – neviens nav uzdevis jautājumu: uz kuru nodokli tas īsti attiecas? Tomēr, kad sākam runāt par uzņēmumu ienākuma nodokli un atlikto nodokli, neskaidrību ir daudz.

Tātad, vispirms likumdošana.

Gada pārskatu likuma 20.1 pants nosaka, ka atliktā nodokļa saistību summas (ja tādas ir) norāda bilancē ilgtermiņa kreditoru sastāvā, pievienojot jaunu posteni „Atliktā nodokļa saistības”, bet atliktā nodokļa aktīvu summas (ja tādas ir) – ilgtermiņa finanšu ieguldījumu sastāvā, pievienojot jaunu posteni „Atliktā nodokļa aktīvi”. Tādējādi jāpapildina 10.pantā noteiktā bilances shēma, pievienojot nepieciešamos posteņus.

Ar atliktā nodokļa saistībām un atliktā nodokļa aktīviem saistītos ieņēmumus un izmaksas (ja tādas ir) norāda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, pievienojot jaunu attiecīgi nosauktu posteni kārtas numuru secībā pēc posteņa „Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu”. Šajā gadījumā jāpapildina 11. līdz 14.pantā noteiktās peļņas vai zaudējumu shēmas.

Saskaņā ar iepriekšminētā likuma 1.pantu – atliktā nodokļa aktīvi ir uzņēmumu ienākuma nodokļa summas, kuras atgūstamas nākamajos pārskata gados un attiecas uz atskaitāmajām pagaidu starpībām un atliktā nodokļa saistības ir uzņēmumu ienākuma nodokļa summas, kuras maksājamas nākamajos pārskata gados un attiecas uz tām pagaidu starpībām, kuras apliekamas ar šo nodokli. Jāatzīmē, ka abu terminu definīcijas Gada pārskatu likumā atbilst definīcijām 12. Starptautisko grāmatvedības standartā „Ienākuma nodokļi”.

Kad esam noskaidrojuši likumdošanas prasības atliktam nodoklim, aplūkosim kādos gadījumos tas rodas.

Peļņas vai zaudējumu aprēķinā tā rezultāts (peļņa vai zaudējumi) pirms nodokļiem tiek noteikts pamatojoties uz finanšu grāmatvedības datiem, bet ar nodokli apliekamais ienākums tiek aprēķināts no peļņas vai zaudējuma, to koriģējot atbilstoši likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” prasībām. Līdz ar to ar nodokli apliekamais ienākums var būt gan lielāks, gan mazāks nekā finanšu rezultāts. To rada starpības, kas var būt divu veidu: patstāvīgās un pagaidu starpības.

Patstāvīgās jeb ilgstošās saistības ir starpības starp apliekamo ienākumu un pārskata gada peļņu vai zaudējumiem, kas radušās pārskata periodā un netiks mainītas turpmākajos periodos, tās nekad netiks ņemtas vērā aprēķinot ar nodokli apliekamo ienākumu. Tās rodas gadījumos kad atsevišķi ienākumu posteņi peļņas vai zaudējumu aprēķinā vispār nav apliekami ar uzņēmumu ienākumu nodokli (piemēram, subsīdijas lauksaimniecībā, dividendes), vai atsevišķi izdevumu posteņi vispār nav atskaitāmi uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām (piemēram, ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, ziedojumi un dāvinājumi, soda naudas, 40 % no reprezentācijas izdevumiem).

Pagaidu jeb īslaicīgās starpības ir starpības starp apliekamo ienākumu un pārskata gada peļņu vai zaudējumiem, kas radušās pārskata periodā un tiks izlīdzinātas turpmākajos periodos. Šajā gadījumā ieņēmumu vai izdevumu posteņi ir iekļauti gan uzņēmumu ienākuma nodokļa, gan peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tikai dažādos periodos. Piemēram, pamatlīdzekļu nolietojums, kas samazina apliekamo ienākumu šajā pārskata periodā, peļņas vai zaudējumu aprēķinā tiek iekļauts tikai nākamajos periodos. Līdz ar to, pagaidu saistībām arī tiek aprēķināti atliktā nodokļa aktīvi un atliktā nodokļa saistības. Atliktais nodoklis praktiski kalpo par grāmatvedības instrumentu šo pagaidu starpības ietekmes izlīdzināšanai starp periodiem un parāda uzņēmumu ienākuma nodokļa papildus saistības, kas komercsabiedrībai veidotos, ja bilances sastādīšanas datumā tā likvidētos.

Ja atliktā nodokļa saistības netiek atzītas, pārskata gada peļņu pēc nodokļiem var atspoguļot lielāku, nekā tas ir patiesībā, kas var radīt pārlieku optimistiskas nākamo periodu peļņas prognozes, kā arī to, ka dividendes tiek izmaksātas vairāk nekā komercsabiedrība to būtu varējusi atļauties. Tas īpaši būtiski ir šī laika ekonomiskajos apstākļos. Jo iespējams, ka nākamajos periodos komercsabiedrības peļņa būtiski samazinās vai tā strādā ar zaudējumiem, bet ņemot vērā to, ka pamatlīdzekļu nolietojums finanšu grāmatvedībā ir lielāks nekā nodokļu vajadzībām, izveidojas uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības. Ja iepriekšējos pārskata periodos, kad nebija atzītas atliktā nodokļa saistības, visa peļņa izmaksāta dividendēs, tas pārskata periodā var izveidot (sliktākajā gadījumā) negatīvu pašu kapitālu.

Uzrādot atlikto nodokļu aktīvus un saistības finanšu pārskatos, atliktais nodoklis tiek aprēķināts attiecībā uz visām pagaidu atšķirībām starp aktīvu un saistību vērtībām finanšu grāmatvedībā un uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķina vajadzībām. Būtiski ir izprast, kuras pagaidu starpības veido atliktā nodokļa aktīvus un kuras – atliktā nodokļa saistības.

Atliktā nodokļa saistības veido tādas pagaidu starpības, kuras ļauj komercsabiedrībai samazināt pārskata periodu apliekamo ienākumu, taču vēlāk tas būs jāpalielina – radīsies saistības pašlaik samazināto nodokli samaksāt. Tās varētu saukt arī par apliekamām pagaidu starpībām. Piemēram, ja komercsabiedrības finanšu grāmatvedībā pamatlīdzekļu bilances vērtība ir 80 000 LVL, bet šo pamatlīdzekļu atlikusī vērtība nodokļu grāmatvedībā ir 60 000 LVL, tad atliktā nodokļa saistības tiek aprēķinātas no 20 000 LVL (80 000 – 60 000), kas ir 3 000 LVL (20 000 * 15%).

Jāatceras, ka pamatlīdzekļu nolietojumu saimnieciskajā darbībā neizmantojamiem pamatlīdzekļiem, kā arī reprezentatīviem vieglajiem automobiļiem nevar ņem vērā, jo tas ir ar saimniecisko darbību nesaistīts izdevums, un līdz ar to pastāvīga, nevis pagaidu atšķirība. Arī pamatlīdzekļu pārvērtēšanu nodokļa aprēķināšanas vajadzībām neņem vērā, jo pārvērtēšanas rezultāts neietekmē apliekamo ienākumu. Ienākums, kas rodas no aktīvu pārvērtēšanas, ir apliekams, tikai realizējot šos aktīvus.

Atskaitāmās pagaidu starpības veido vai palielina atliktā nodokļa aktīvu. Atliktā nodokļa aktīvi tiek aprēķināti, piemēram, dažādu veidu uzkrājumu izmaiņām, neizmantotiem un uz nākamajiem pārskata perioda pārnestajiem iepriekšējo taksācijas periodu nodokļa zaudējumiem. Ar uzkrājumu izveidošanu saistītās izmaksas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā , taču no apliekamā ienākuma tās tiks atskaitītas, kad radīsies faktiskās saistības. Piemēram, ja komercsabiedrība ir papildus aprēķinājusi uzkrājumus atvaļinājumiem par 1 000 LVL, tad tas veido 1 000 LVL pagaidu starpību un atliktā nodokļa aktīvs ir 150 LVL (1 000 * 15%). Nodokļu zaudējumi ir pārnesami uz nākamajiem astoņiem gadiem, tomēr atzīstot atliktā nodokļa aktīvu jāievēro 12.SGS ietvertais noteikums, ka tie tiek atzīti tikai gadījumos, kad pastāv liela varbūtība, ka nākamajos taksācijas periodos gūtie ar nodokli apliekamie ienākumi būs pietiekami, lai varētu izmantot neizmantotos nodokļu zaudējumus.

Ja komercsabiedrībai veidojas gan atliktā nodokļa aktīvi, gan atliktā nodokļa saistības, ir pieļaujams, ka tie tiek saskaitīti kopā jeb nolīdzināti. Izmantojot iepriekšminētos piemērus, var aprēķināt, ka saskaitot kopā atliktā nodokļa saistības un aktīvus , veidojas atliktā nodokļa saistības 2 850 LVL apmērā ((20 000-1 000) * 15%).

Share and Enjoy !

0Shares
0 0

Leave a Reply