Dienas Bizness – Starp tehnoloģijām un cilvēkiem

Tehnoloģijas ir grāmatveža galvenais darbarīks, kas ļauj uzlabot darba efektivitāti. Runājot līdzībās – nevar cerēt, ka strādnieks ar lāpstu rokās paveiks tikpat daudz kā blakus esošais strādnieks ar ekskavatoru

«Gribam būt vairāk nekā uzskaitveži, mēs saprotam, ka tā naudu nopelnīt nevar. Mēs cenšamies būt kā treneri spēles laukumā, nevis kā reportieri, kas paziņo par spēles rezultātu,» saka finanšu vadības uzņēmuma Primum valdes priekšsēdētājs . Vaicāts, kas grāmatvedi padara par labu grāmatvedi, kurš var pretendēt uz konsultanta statusu, viņš atbild, ņemot vērā Primum pieredzi – bez pozitīvas attieksmes un vēlmes mācīties nav iespējama izaugsme. Tāpat grāmatvedim jābūt ar labām komunikācijas spējām, jo viņš nereti ir tas, kurš komunicē ar klientiem. Bieži vien ir pietiekami labi grāmatveži, kuri diemžēl nespēj vai nevēlas komunicēt un veidot saikni ar klientiem, kas ārpakalpojumu biznesā ir ļoti būtiski.

Visbiežāk grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmumus dibina grāmatveži, kad nolemj attīstīties un veidot savu uzņēmumu. Savukārt R. Pede nav grāmatvedis: «Es uzņēmumu esmu veidojis nevis kā grāmatvedis, bet no biznesa skatupunkta – kas būtu svarīgs uzņēmuma klientiem.» Taču nevar teikt, ka viņš neko nesaprot no grāmatvedības – viņam ir Rīgas Biznesa skolas MBA grāds finansēs un šajos jautājumos viņš orientējas ļoti labi.

Ienāk tehnoloģijas

Grāmatvedība no darbietilpīgas kļūst par tehnoloģisku un kapitālietilpīgu nozari, vērojot pasaulē notiekošo, saka R. Pede. Kādreiz grāmatveži strādāja ar lieliem žurnāliem, viss tika darīts ar roku un uzskaitveži bija ļoti augsts un vērtīgs amats. Taču tagad viņš nav saticis nevienu uzņēmuma vadītāju, kurš teiktu, ka viņam nepieciešams ļoti labs uzskaitvedis. Vienmēr visiem vajag labu grāmatvedi un šodien uzskaitvedība tiek uzskatīta par pašsaprotamu. Klients gaida ko vairāk – lai grāmatvedis ieteiktu risinājumus, paredzētu riskus un būtu vairāk kā konsultants.

Tāpat kā tagad automašīna vairs nav tikai mašīna, bet gan dators uz riteņiem, šodien tehnoloģijas grāmatvedībā ir pamata instruments. Protams, cilvēks ir pats svarīgākais, bet tehnoloģijas ir galvenais darbarīks, kas ļauj uzlabot darba efektivitāti. Piemēram, nevar cerēt, ka strādnieks ar lāpstu rokās paveiks tikpat daudz kā blakus esošais strādnieks ar ekskavatoru. R. Pede min kādu piemēru – Vācijā grāmatvedības pakalpojumi maksā ļoti līdzīgi kā Latvijā, bet uzņēmuma darbinieki apkalpo daudz vairāk klientu nekā pie mums. Un tad nav jābrīnās, ka tur grāmatveža alga ir vairāki tūkstoši eiro. Tas saistīts ar pilnīgi citu darba ražīgumu, ko palīdz panākt tehnoloģijas.

Arī Primum strādā pie efektivitātes uzlabošanas. Pavisam vienkāršs piemērs – visiem darbiniekiem ir divi monitori. «Katrs šāds sīkums mazliet uzlabo efektivitāti. Kaut vai atrodot veidu, kā katram darbiniekam ietaupīt pusstundu dienā, gada griezumā tam ir ļoti liels «svars». Taču nevajag darīt kaut ko tikai tāpēc, lai būtu pēc iespējas modernāk,» norāda R. Pede.

Runājot par grāmatvedību Latvijā, R. Pede teic, ka nozare ir ārkārtīgi sadrumstalota. Neskaitot tos, kuri kā grāmatveži strādā uzņēmumos, Latvijā reģistrēti 3,5 tūkstoši grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju. Kopumā mūsu valstī ir 120 tūkstoši uzņēmumu, no kuriem ekonomiski aktīvi esot tikai 50 tūkstoši.

«Tātad konkurence ir vienkārši milzīga. Šobrīd visi strādā ar visiem – kur vien var dabūt, ar to arī strādā. Nav specializācijas konkrētās nozarēs, kā tas ir citās valstīs – Rietumeiropā vai Amerikā,» viņš spriež. Piemēram, ārzemēs specializācija mēdz būt tik izteikta, ka Amerikā ir kāds grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmums, kas ne tikai specializējas uz muzejiem, bet tieši uz mākslas muzejiem. Latvijā tas nebūtu iespējams, jo tirgus ir mazs. Taču nākotnē paredzama izteiktāka specializācija – varbūt ne tik dziļa un šaura kā ārzemēs, bet, piemēram, kāds strādās tikai ar tirgotājiem, cits – ar ražotājiem.

Tāpat R. Pede paredz, ka ar laiku būs mazāks skaits pakalpojuma sniedzēju. Tam vajadzētu būt mērāmam simtos, nevis tūkstošos.

Ņemot vērā lielo konkurenci, daudzi no pakalpojumu sniedzējiem cīnās ar cenu. Un ir klienti, kam tā ir ļoti svarīga. «Var saprast arī viņus – bizness ir tik mazs, ka viņš izvēlēsies «mājas» grāmatvedi. Mēs nekad nevarēsim piedāvāt tādu cenu, pat pietuvināties tai. Turklāt, ja klients ir tik jutīgs pret cenu, viņš izvēlēsies kaut ko citu, tiklīdz viņam piedāvās vēl zemāku cenu. Mēs uz tādiem klientiem neorientējamies, tas nav mūsu segments,» saka R. Pede.

Ir labāk, nekā bija

Runājot par grāmatvedību ietekmējošo likumdošanu, E. Pede teic, ka var jau žēloties, taču ir vērts salīdzināt, kā tas viss ir mainījies – kā bija 90. gados, kā 2000. gadā un kā tagad. «Tā ir kā diena pret nakti. Atskatoties atpakaļ, var redzēt, kā daudzas lietas ir uzlabojušās un kā ejam uz priekšu. Daudzi jautājumi ir sakārtoti,» viņš norāda.

Protams, no biznesa viedokļa skatoties, daudziem uzņēmējiem un grāmatvežiem gadās nepatīkami brīži, kad tik strauji mainās nodokļu likmes, un ilgtermiņa plānošanas un prognozējamības trūkums neiepriecina. Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka ir labāk, nekā bijis iepriekš un šo jomu varētu salīdzināt ar Rīgu, kas nekad nebūs gatava un vienmēr kaut kas tiks pilnveidots.

Uzticības bizness

Veiksmīga sadarbība starp klientu un grāmatvedi veidojas kā jebkurās attiecībās – abām pusēm jābūt ieinteresētām. «Šis ir uzticības bizness. Jāsaprot, ka informācija ir pietiekami sensitīva. Tā ir komunikācijas un savā ziņā arī pārdošanas prasme – kādā veidā panāk uzticību, klienta vajadzību izzināšanu,» saka R. Pede. Nereti, kad klientam saka, ka nepieciešama tāda un tāda informācija, viņš var sabīties un nebūt gatavs to sniegt. Taču, paskaidrojot, kāpēc tas ir nepieciešams un ko šī informācija dos, klients ir gatavs dalīties tajā.

«Mēs, protams, strādājam tā, lai klientam galva par grāmatvedību nesāpētu. Taču tajā pašā laikā mēs no klienta prasām iesaistīšanos – lai izrāda interesi, sniedz informāciju. Piemēram, tikšanās reizēs izrunā nākotnes lietas –jauni projekti, potenciāli darījumi, problēmsituācijas utt.,» saka R. Pede.

Vai klienti nebaidās no tā, ja kāds viņa konkurents tiek apkalpots šajā pašā uzņēmumā? «Mums ir ļoti stingra konfidencialitātes politika un morāle, jo šis ir uzticības bizness. Tāpat tas viss ir noteikts līgumos,» norāda R. Pede. Ir atsevišķi klienti, kuri sākumā īsti neuzticas, ja uzņēmums apkalpo konkurējošu uzņēmumu, bet tajā pašā laikā liela daļa klientu prasa, vai kompānija ir apkalpojusi kādu līdzīgu uzņēmumu, interesējoties, vai šī joma tam nav sveša. «Tieši pieredze un zināšanas ir vislabākais instruments, kā pārliecināt,» viņš teic.

 

Anda Asere, "Dienas Bizness" pielikums "Saldo"

Leave a Reply

Comodo SSL

Adrese

Brīvības iela 40-27, Rīga, LV-1050
Telefons: +371 67439715
Fax: +371 67439716
Darba laiks: no 9:00 līdz 18:00;
piektdienās no 9:00 līdz 17:00
Website: http://www.primum.lv
Epasts: info@primum.lv